Ideju, ka Rīgas dome varētu piedāvāt mazākumtautību bērniem vidusskolā papildu stundas mazākumtautību valodās kopumā atbalsta 67%, bet noraida 23% rīdzinieku, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembra sākumā veiktās aptaujas dati.
Vairums rīdzinieku atbalsta domes piedāvājumu mazākumtautību skolās ieviest papildu stundas dzimtajā valodā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, šā gada decembra sākumā veiktās 882 rīdzinieku aptaujas rezultāti rāda, ka priekšlikumu par papildu stundām dzimtajā valodā atbalsta 81% nelatviešu un 48% latviešu, bet noraida tikai 11% nelatviešu un 39% latviešu. Neitrāla attieksme šajā jautājumā ir 4% mazākumtautību pārstāvju un 12% latviešu.
No rīdziniekiem, kam pašlaik bērni apmeklē mazākumtautību skolas, šādu risinājumu atzinīgi vērtē 86% vecāku, 5% ir neitrālā attieksme, bet kritisks viedoklis ir 7% aptaujāto. Liels atbalsts Rīgas domes piedāvājumam ir arī no tiem respondentiem, kuru bērni mazākumtautību skolas apmeklējuši pēdējo piecu gadu laikā - par papildus stundām dzimtajā valodā ir 81% no šiem vecākiem.
Savukārt respondentu grupā, kas paši agrāk ir mācījušies mazākumtautību skolā, atbalstu Rīgas domes piedāvājumam pauž 71% aptaujāto, bet respondentu grupā, kam pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi tieša saskare ar mazākumtautību skolām - 63%.
Tomēr aptaujas rezultāti norāda arī uz to, ka iedzīvotājiem ir nepietiekamas zināšanas par mācību valodu mazākumtautību skolās. Proti, uz jautājumu, cik priekšmetus, neskaitot krievu valodu un literatūru, mazākumtautību skolās māca krievu valodā, pareizu atbildi sniedza vien 17,8% aptaujāto, vēl 14,8% atbildēja aptuveni, savukārt 67,3% aptaujāto atbildes parādīja, ka viņiem šādas informācijas nav, par SKDS pētījuma rezultātiem informēja Rīgas domē.
«Taču, lūdzot pašiem novērtēt savas zināšanas par mācību valodu mazākumtautību vidusskolās, respondenti ir samērā pārliecināti - 47,7% uzskatīja, ka viņu zināšanas ir labas, bet 47,3% atzina, ka nepietiekamas,» norādīja domē.
Par labām savas zināšanas uzskatīja 38% latviešu un 56% mazākumtautību pārstāvju, tomēr uz konkrētu jautājumu - cik priekšmetus patlaban mazākumtautību vidusskolās māca krievu valodā - pareizi atbildēja 32% latviešu un 33% nelatviešu.
Respondentu grupā, kam bērni mācās vai ir mācījušies mazākumtautību vidusskolā, sevi par labi informētiem atzina 84%, taču pareizas atbildes sniedza 44% respondentu.
Kā ziņots, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) paziņojis, ka no 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. «Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā,» skaidroja Ušakovs.