Ir pamats uzskatīt, ka Lielbritānijas un Eiropas Komisijas (EK) piektdien panāktā vienošanās par «Brexit» nosacījumiem atbilst Latvijas deklarētajām pamatinteresēm un pamata prioritātēm, sarunā ar aģentūru LETA norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Lielbritānijas iekšpolitikā un Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunās bija manāma liela drāma, tomēr redzams, ka puses spējušas vienoties par pamatprincipiem par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Šīs vienošanās ietvaros ir ņemtas vērā arī Latvijas specifiskās intereses, kas saistītas ar Latvijas valstspiederīgo tiesībām un finanšu jautājumu, kas ir vērtējams pozitīvi, skaidroja Rinkēvičs.
«Tas, ka vismaz par pamatprincipiem ir panākta vienošanās, ir laba ziņa, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tikai gala vienošanās noteiks visas detaļas un tagad jāgatavojas otrai sarunu daļai, kas būs ne mazāk sarežģīta, jo turpināsies diskusijas par tirdzniecību, finansēm un drošību,» teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka otrajā kārtā Latvijai ir būtiski jautājumi par nākotnes tirdzniecības attiecībām, par to, cik Lielbritānija būs ekonomiski sasaistīta ar ES, kā arī drošības attiecībām, piebilstot, ka jautājumu loks ir ļoti plašs, tādēļ pie tā jāsāk strādāt jau tagad. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijas un ES interesēs būtu maksimāli ciešas attiecības ar Lielbritāniju visās jomās arī pēc «Brexit».
Jau ziņots, ka Lielbritānija un EK piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES.
Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Brexit» sarunu otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.
Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Pēc abu pušu tikšanās sasauktajā preses konferencē Junkers atzina, ka panāktā vienošanās, «protams, ir kompromiss», un piebilda, ka sarunas bijušas smagas gan Lielbritānijai, gan ES. Arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja norādīja, ka vienošanās panākšanai bija jāpiekāpjas abām pusēm.
Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.
