Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis.
Kā uzsvēra SAB priekšnieks, ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs (TSDC), kā arī jāgroza likums, saskaņā ar kuru centrs strādā. «To ir iespējams izdarīt, bet tie ir papildu izdevumi,» sacīja Maizītis.
Ja tālāk visu šo informāciju administrēs valsts arhīvs, tad tam jāveic arī tās ikdienas funkcijas, ko patlaban veic TSDC - jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar kartotēku, cilvēku interesi par atrašanos kartotēkā, skaidroja SAB vadītājs.
«Ja to nodrošina, tad tas ir iespējams. Viss ir atkarīgs no tā, kādas likuma normas tiek pieņemtas un kādi ir valsts arhīva pienākumi, ņemot vērā, ka mums joprojām pastāv ierobežojumi, kādās profesijās nedrīkst strādāt VDK aģenti,» teica Maizītis. «Bet tā ir politiķu izšķiršanās, nevis valsts drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana,» viņš piekodināja.
Kā ziņots, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs VDK dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018.gada 31.decembrim.
