Pagājušā gadā ražošanas ēkās izcēlās 174 ugunsgrēki un to īpašniekiem attieksme pret ugunsdrošību ir kā bezpajumtniekiem, šodien konferencē par iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos pastāstīja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
2015.gadā ražošanas ēkās arī izcēlās 174 ugunsgrēki, bet 2014.gadā reģistrēti 232 ugunsgrēki.
«Šeit mēs varam runāt par attieksmi un pieeju ugunsdrošības jautājumos. Tas ko redzam objektos ir kaitniecība pašiem pret sevi, šajos objektos dzīvo kā uz pulvera mucas un attieksme ir gluži kā bezpajumtniekiem - dzīvot no šodienas līdz rītdienai nedomājot par nākotni,» uzsvēra Eklons.
Eklons brīnās, ka Latvijā tiek būvēti miljoniem eiro vērtas ražotnes, taču tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad ražotnēs ieguldīti pāris desmiti tūkstoši eiro efektīvas ugunsdrošības sistēmas izveidošanai.
Eklons konferencē arī vērsa uzmanību uz kūlas ugunsgrēku lielo skaitu Latvijā. Šogad reģistrēti 2253 šādi ugunsgrēki. Kolēģi ārvalstīs brīnās par šādiem ugunsgrēkiem, jo viņiem tur vienkārši šādas ugunsnelaimes nav. Piemēram, Zviedrijā šādi ugunsgrēki beidzās pirms 20 gadiem.
Kūlas ugunsgrēku iemesli ir attieksmes un ekonomikas jautājums, proti, ja zemnieks varēs atļauties iegādāties zāles pļāvējus pļavu appļaušanai, tad šo ugunsgrēku skaits krasi samazināsies. «Tā ir ekonomika, jo kad katram zemniekam būs zāles pļāvējs un benzīns, tad kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazināsies,» uzsvēra Eklons.
Šogad dēļ mitrā pavasara kūlas ugunsgrēku skaits bija samērā neliels, tāpēc Eklons gaida vai sabiedrības attieksmē būs vērojams uzlabojums, ja nākamais pavasaris būs ar sausiem laikapstākļiem.
