Latvijai ir svarīgi stingri pozicionēt savu nostāju un intereses, gatavojoties Lielbritānijas aiziešanai no ES, debatējot par sagaidāmo Eiropadomes dienas kārtību, kurā tiks vērtēts «Breksit» sarunu progress, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja deputāta palīgs Kārlis Būmeisters, Zīle pauda prieku par Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zanda Kalniņas-Lukašēvicas veiksmīgo tikšanos ar britu valsts ministru, kurš atbildīgs par Lielbritānijas izstāšanos no ES - lordu Martinu Kalananu. Ministrs vēlāk Zīlem apstiprinājis sarunas pozitīvo gultni.
«Mazām, atvērta ekonomikas modeļa valstīm zināms ir īpaši svarīgs eksporta tirgus potenciāls, taču saistībā ar Lielbritāniju nozīmīgas ir arī izglītības un augstskolu saiknes, kā arī sadarbība pētniecībā, kas līdz šim ir vērtējamas pozitīvi. Turklāt ir svarīgi piebilst, ka ne vienmēr pārējo lielo ES valstu intereses šādos jautājumos ir līdzīgas,» uzsvēra eiroparlamentārietis.
Zīle arī aizstāv migrācijas politikas kritiku, kas tika pausta debatēs, kritizējot EP plenārsēdē izskanējušo negatīvo attieksmi pret Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska šonedēļ pausto, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas.
«Kritizējot Tuska viedokli, par migrācijas jautājumiem atbildīgajam grieķu EK komisāram Dimitrim Avramopulam nav tiesību kā izpildvaras pārstāvim, kuram pašam nekas nav izdevies, noteikt, kas būtu vai nebūtu anti-eiropeiska nostāja. Tāpat plenārsēdē izskanēja, ka Tusks ar šādu migrācijas kvotu kritizējošu frāzi iedūris dunci EK mugurā,» norādīja deputāts, piebilstot, ka Tusks ir teicis patiesību.
Zīles ieskatā Tuska viedoklis, ka centieni uzspiest migrācijas kvotas ES dalībvalstīm ir izgāzušies un sašķēluši ES vienotību vēl vairāk, ir taisnība. Viņš arī atgādina, ka uz Latviju nosūtītie vairāki simti migranti ir devušies prom ar vai bez dokumentiem uz «labklājīgākām» valstīm, uz kurām, lai nokļūtu, sākotnēji tie nereti samaksājuši nelegālajiem pārvadātājiem.
«Arī Polijas, Čehijas un Ungārijas ilgā tiranizēšana, kas nupat rezultējusies Eiropas Komisijas (EK) prasībā tiesā pret šīm valstīm tiešā saistībā ar atteikšanos uzņemt migrantus, spilgti apliecina, cik ļoti šis jautājums ir sašķēlis Eiropu. Vienlaikus uz varenās Spānijas tiesisko realitāti, kas izpaužas politisko oponentu ieslodzījumā, reakcijas nav,» teica deputāts.
"Vai "eiropeiski" ir tad, kad Latvijas, Polijas, Ungārijas un citu valstu pilsoņi ir piespiesti pieņemt migrantus, kuri arī būs piespiesti un nelaimīgi nokļūt šajās valstis, jo viņi nemaz tur nevēlas nokļūt? Vai labāk kļūs Vācijai, uz kuru pēc dažam nedēļām vai mēnešiem šie paši migranti atgriezīsies? Vai tikai tad, kad latviešiem, poļiem, čehiem kļūst sliktāk un arī vāciešiem nekļūst labāk - vai tas ir "eiropeiski"?"," retoriski vaicāja Zīle.
Pēc viņa domām, jo ātrāk EK prezidenta Žana Kloda Junkera vadītā EK izvērtēs jēdzienu «eiropisks» un «anti- eiropisks» patieso nozīmi ES, jo mazāk «dunču» tās pārprasti platajā mugurā tiks «sadurts» no ES valdībām un tās ievēlējušiem pilsoņiem.
«Varam tikai minēt, kādus tieši kadrus ar nelaimīgiem migrantiem, kas nonākuši «ne tajās» valstīs un apvainotiem tiesās iesūdzēto valstu pilsoņiem turpinās rādīt Krievijas varai pietuvinātie masu saziņas līdzekļi, turpinot hibrīdkara šķeltniecisko propagandu pret ES dalībvalstīm,» piebilda Zīle.
