Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu galvenā prioritāte ir bloka robežu aizsardzība pret nelegālo imigrāciju, piektdien pēc ES samita paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Tusks: ES dalībvalstis ir vienotas vajadzībā apkarot nelegālo imigrāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
28 ES līderi migrācijas jautājumu apsprieda ceturtdien notikušajās vakariņās, kurās Tusks mēģināja aktivizēt centienus rast risinājumu migrācijas krīzei.
«Ceturtdien notikušās diskusijas migrācijas jautājumā apstiprināja mūsu mērķu hierarhiju, kurā pirmajā vietā ir mūsu teritorijas, mūsu ārējās robežas aizsardzība, kā arī nelegālās migrācijas apkarošana,» uzsvēra Tusks.
Tusks jau otrdien paziņoja, ka obligātās patvēruma meklētāju sadales kvotas ES izraisa nesaskaņas un ir neefektīvas. Viņš atzina, ka ES migrācijas politika ir jāreformē, un aicināja ES līderus apvienot atbildību un solidaritāti un atrisināt šo jautājumu līdz 2018.gada jūnijam.
Tusks piektdien atzina, ka kvotas joprojām ir «strīdīgs jautājums», tomēr «temperatūra ir ievērojami pazeminājusies».
«Es ceru, ka vakardien notikušās debates ir palīdzējušas attīrīt gaisu,» sacīja bijušais Polijas premjerministrs.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka patvēruma meklētāju pārvietošana no Grieķijas un Itālijas ir uzskatāma par panākumu.
«Es nezinu, kāpēc mēs uzskatām, ka pārvietošana ir drauds civilizācijai Eiropā,» norādīja Junkers. «Mums nedaudz jānomierinās,» viņš piebilda.
ES samita dalībnieki pavēstījuši, ka bloka līderi piektdienas rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam.
ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisijas ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Ungārija un Polija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šī plāna, bet Čehija nav nevienu uzņēmusi pēdējā gada laikā.
Eiropas Komisijas plāni ieviest pastāvīgu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei nākotnē jau vairākus mēnešus atrodas strupceļā.
Domstarpības par Eiropas migrantu problēmas risinājuma veidu ir radījušas neuzticēšanos starp ES valstīm un uzlabojušas migrācijas pretinieku partiju pozīcijas Eiropā, lēni graujot visu Eiropas projektu.