Konkursu uz Latvijas Radio (LR) valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos varēja izbeigt bez rezultāta, norādīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Eksperts: Latvijas Radio valdes locekļa amata konkursu varēja izbeigt bez rezultāta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grafs iepriekš bija iekļauts kā viens no ekspertiem LR valdes priekšsēdētāja un LR valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatu konkursa nominācijas komisijā līdz ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem Ivaru Āboliņu, Guntu Līdaku un Patriku Grīvu, kā arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi Vladislavu Vesperi un biedrības «Par legālu saturu» izpilddirektori, NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Daci Kotzevu.
Kaut arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts nepiedalījās LR valdes locekļa programmu attīstības jautājumos kandidātu atlasē, Grafs uzsvēra, ka, izvērtējot publiski pieejamo informāciju, pastāv bažas vai konkursa mērķis - nodrošināt atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļa atlasi - ir sasniegts. Viņa ieskatā šaubas par to rada trūkumi pašā atlases procesā, kā arī neskaidrība, vai konkursa uzvarētāja - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) padomniece Sanita Dika-Bokmeldere - atbilst nominācijas komisijas izvirzītajām prasībām.
Pēc Grafa teiktā, kaut arī valstī ir noteikta vienota kārtība un minimālās prasības valstij piederošo uzņēmumu valdes un padomes locekļu konkursiem, katrā atlases procesā iespējams pielāgot prasības kandidātiem atbilstoši situācijai uzņēmumā un konkrētā amata specifikai. «Šajā konkursā nominācijas komisija nenoteica kandidāta darba pieredzi mediju satura attīstībā kā prasību, bet izvirzīja vispārīgu prasību piecus gadus ilgai pieredzei vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā. Turklāt, vērtējot publiski pieejamo informāciju par konkursa uzvarētājas pieredzi, nav skaidrība par atbilstību šim kritērijam, jo darba pieredze mārketinga komunikāciju aģentūrā nav uzskatāma par pieredzi plašsaziņas līdzekļu jomā,» uzsvēra eksperts.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka, ja nominācijas komisijai ir bažas par konkursa mērķa sasniegšanu, ievērojot kandidātu skaitu, kvalitāti vai citus apstākļus, tai ir visas tiesības pārtraukt atlases procesu. Grafs sacīja, ka konkursa mērķis nav par katru cenu aizpildīt vakanto amata vietu, un neviens normatīvais akts neliedz nominācijas komisijai izbeigt konkursu bez rezultāta.
«Es uzskatu, ka nominācijas komisijai bija atlases process jāpārtrauc, jāprecizē prasības un jāizsludina jauns konkurss. NEPLP būtu jāpiesaista personāla atlases kompānija, kas ļautu konkursa ietvaros piesaistīt ne tikai tos kandidātus, kuri paši vēlas mainīt darbu, bet uzrunāt citus spēcīgus jomas profesionāļus, kuri būtu piemēroti amatam,» norādīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu svarīgi diskutēt un vienoties arī par skaidriem noteikumiem, definējot saprātīgu laika posmu jeb «atdzesēšanās periodu» («cooling-off period»), kad uz vadošu amatu sabiedriskajā medijā vai citiem amatiem valstij piederošo uzņēmumu valdēs un padomēs persona nedrīkst būt tieši saistīta ar politisku partiju.
Kā ziņots, 15.decembrī LR valdes locekļa amatā programmu attīstības jautājumos NEPLP iecēla Diku-Bokmelderi.
Viņa 2011.gadā kandidēja 11.Saeimas vēlēšanas no «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta Vidzemē, taču netika ievēlēta.
Konkursu uz LR valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos, ko iepriekš ieņēma no amata atbrīvotā Sigita Roķe, NEPLP izsludināja 19.oktobrī, bet pieteikumus konkursam varēja iesūtīt līdz šā gada 2.novembrim.
Jaunā LR valde, kuru veido valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša un pagaidu valdes loceklis Juris Gavars, darbu sāka 3.oktobrī.