Arī pēc Katalonijas reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kurās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, Latvijas pozīcija paliek nemainīga - Katalonijas jautājums ir jārisina Spānijas likumu ietvaros, veidojot savstarpēju dialogu, šorīt telekanālā LNT uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs atzina, ka vēlēšanu rezultāts nepadara dzīvi vieglāku Spānijas valdībai, tomēr ar secinājumiem vēl neesot jāsteidzas - lai arī pārsvars ir katalāņu neatkarību aizstāvošajām partijām, vēl ir jāizveido strādājoša valdība.
Kā ziņots, Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.
Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas - «Vienoti par Kataloniju» («Junts per Catalunya», «JuntsxCat»), «Katalonijas Kreisie republikāņi» (ERC) un «Tautas vienotības kandidatūra» (CUP) - kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.
Spānijas atceltā Katalonijas valdības vadītāja Karlesa Pudždemona vadītais politiskais bloks «JuntsxCat» ieguvis 34 mandātus, ka ir vairāk par analītiķu prognozēto. Kreisā partija ERC ieguvusi 32 mandātus, bet antikapitālistu partija CUP – četrus mandātus.
Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija «Pilsoņi» («Ciudadanos»), kas ieguvusi 36 deputātu mandātus, tāpēc vēl nav zināms, kam tiks piešķirtas tiesības veidot jauno Katalonijas valdību.
Spānijas premjera Marjano Rahoja konservatīvā unionistu Tautas partija (PP) ieguvusi tikai trīs mandātus.
Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.
Lai gan vēl nav droši zināms, vai separātistu partijas spēs vienoties par jaunas Katalonijas valdības izveidošanu, vēlēšanu rezultāts ir uzskatāms par triecienu Spānijas premjera Marjano Rahoja valdībai, kas bija izsludinājusi šīs vēlēšanas.
Pēdējo četrdesmit gadu lielākā Spānijas politiskā krīze sākās, kad Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un četri viņa kabineta locekļi tūlīt pēc Katalonijas neatkarības pasludināšanas devās uz Beļģiju, nepakļaujoties aicinājumam ierasties Spānijas tiesā, lai liecinātu par viņiem izvirzītajām apsūdzībām dumpī, kūdīšanā un līdzekļu izšķērdēšanā.
«Spānijas valsts ir sakauta,» Pudždemons paziņoja reportieriem savas trimdas vietā Briselē, komentējot vēlēšanu rezultātus. «Rahojs un viņa sabiedrotie ir zaudējuši.»
