Augstākās izglītības optimizēšanai nepieciešama politiskā griba un spējas realizēt reformas, intervijā Latvijas radio teica bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.
Auziņš: Augstākās izglītības optimizēšanai vajag politisko gribu un spēju realizēt reformas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzīst, ka augstākās izglītības sistēma ir tālu no optimālās. Neīstenojot reformas, ir jāatceras, ka mūsdienās jauniešiem ir plašas iespējas visā Eiropā. Spilgtākie jaunieši, nākotnes līderi dodas mācīties uz ārzemēm un bieži izvēlas neatgriezties Latvijā. Tā Latvija zaudē nākotnes līderus.
Arī finansējuma palielināšana ir būtiska. Krīzes laikā finansējums augstākajai izglītībai tika samazināts par 50% un tas nav atjaunots pirmskrīzes līmenī.
Kā ziņots, Valsts kontrole secinājusi, ka trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti, vērtējot šīs sistēmas efektivitāti.
Revidenti secinājuši, ka kopumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma nav efektīva, līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, izejot no izvirzītajām attīstības prioritātēm. Tāpat arī akadēmiskā gada laikā līdzekļi tiek pārdalīti starp studiju programmām pēc augstskolu ieskatiem, ko nepietiekami kontrolē gan pašas augstskolas, gan atbildīgās ministrijas, norāda VK.
Problēmas atklātas arī akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā un labāko pasniedzēju piesaistē. Sistēmas ilgtspēju neveicina arī fakts, ka pašlaik neesot pat plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai, kad beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 2020.gadā, pauž VK pārstāvji.