Lustrācijas process, kura gaitā izvērtēti dati par personu slepenu sadarbību ar bijušās Padomju Savienības specdienestiem, Lietuvā ir ildzis jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, un ir pienācis laiks to beigt - šādu viedokli laikrakstam «Lietuvos žinios» otrdien paudis Lustrācijas komisijas vadītājs, Mīkola Romera universitātes profesors Aļģimants Urmons.
«Visi saprātīgie termiņi ir pagājuši, neko vērtīgu mēs vairs neatradīsim,» viņš sacījis, piebilstot, ka «galīgais punkts lustrācijai būtu jāpieliek tam, kas to sāka, - Lietuvas Seimam».
Sadarbībā ar PSRS slepenajiem dienestiem Lietuvas Lustrācijas komisijai noteiktajā termiņā brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki. Balstoties uz pieejamajiem PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentālajiem materiāliem, lēsts, ka laikā no 1940. līdz 1991. gadam Lietuvā ar VDK slepeni sadarbojušies aptuveni 118 000 cilvēku.
Urmons izteicis cerību, ka parlamentam pietiks politiskās gribas, lai pasludinātu lustrācijas procesu par pabeigtu, un pastāstījis, ka pērn par to ieminējies Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājam Vītautam Bakam, bet nekādu atbildi pagaidām nav saņēmis.
Pats Baks tagad piekritis, ka lustrācijas process pārlieku ieildzis. «Tiešām jāpieliek punkts. Centīšos iedziļināties, cik daudz laika lustrācijai vēl varētu vajadzēt un kāds rezultāts jāpanāk,» viņš solījis.
Jau ziņots, ka Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs (LGGRTC) aizvadītajā nedēļas nogalē pabeidza vairāk nekā piecus gadus ilgu procesu - VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu.
Centrs uzsvēris, ka šī informācija, tāpat kā daudzi VDK dokumenti, ir jāvērtē kritiski. Norādīts, ka žurnāla aizpildīšana sākta tikai 1987.gadā un tajā sniegtas ziņas par aģentiem, ziņotājiem vai par personām, kas vervētas citām sadarbības formām laikā no 1940. līdz 1979. gadam. Viss aģentu reģistrācijas žurnāls rakstīts ar roku. Daži beigās ierakstītie vārdi ir rakstīti ar citu rakstāmo, citā rokrakstā, nav ieturēta arī hronoloģiska secība.
«Nav zināms, pēc kāda principa un ar kādu mērķi veidots šis žurnāls. Vērīgāk izmeklējot papildu datus no arhīviem un dažādiem citiem avotiem par sarakstā esošajām personām, noteikts, ka daļa savervēto personu nav darbojušās kā aģenti. Domājams, ka šie cilvēki piekrituši sadarboties tikai cerībā izsprukt no čekistu nagiem. Nevar izslēgt iespēju, ka dažas personas iekļautas sarakstā ar operatīviem mērķiem vai kompromitēšanas nolūkā. Padomju drošības dienesti dažkārt - un bruņotās pretošanās kustības laikā pat bieži - apzināti izplatīja informāciju, ka cilvēks it kā sadarbojas ar VDK,» lasāms LGGRTC tīmekļa vietnē.
Sestdien plašas atskaņas Lietuvas medijos izraisīja informācija, ka starp pēdējiem publicētajiem uzvārdiem šai sarakstā minētas arī divas izcilas Lietuvas kultūras personības - pazīstamais teātra un kino aktieris Donāts Baņonis un diriģents Sauļus Sondeckis.
Lustrācijas komisijas vadītājs kritiski vērtējis šīs informācijas publiskošanu LGGRTC vietnē «Kgbveikla.lt». Pēc viņa teiktā, PSRS Valsts drošības komitejai bija svarīgi, lai tiktu nomelnoti pēc iespējas vairāk cilvēku.
«Tiem, kuri brauca uz ārzemēm, pastūma parakstīšanai papīriņu. Dažkārt noformēja arī bez paša cilvēka ziņas. Ja cilvēks nesniedza informāciju, pēc kāda laika viņu izsvītroja. No komisijas pieredzes varu teikt, ka bija daudz tādu cilvēku, kuri nekādas ziņas nesniedza un tika svītroti,» viņš piebildis.
