Vācijas atļauja Krievijas dabasgāzes koncernam «Gazprom» būvēt «Nord Stream 2» gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretstatā ar Eiropas Parlamenta (EP) pozīciju šajā jautājuma, pauda EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Briest EP konflikts ar Vāciju par «Nord Stream 2» gāzesvadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Briest EP nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret «Nord Stream 2» projektu,» sacīja Kariņš.
Deputāts uzsvēra, ka EP deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzesvada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus EP patlaban mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot EK būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.
«»Nord Stream 2» ir ģeopolitisks projekts, kuram nav ekonomiska pamatojuma, un kurš palielinātu Eiropas Savienības atkarību no viena piegādātāja, turklāt tas destabilizētu situāciju Ukrainā un visā reģionā. Projekts neatbilst Eiropas Enerģētikas savienības pamatmērķiem un principiem, par kuriem ir vienojušās visas ES dalībvalstis. Tāpēc EP ir aicinājis dalībvalstis atturēties no jebkādu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz «Nord Stream 2» projektu,» uzsvēra Kariņš.
Jau vēstīts, ka «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās gandrīz desmit miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.