Daļa no Krievijas kontrolēto ziņu aģentūru materiāliem ir jau sagatavoti dezinformācijas produkti, prezentējot Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījumu par starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta portālos latviešu un krievu valodā sacīja APPC izpilddirektors Andis Kudors.
Grāmatā «Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos» apskatīts, kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem, un analizēts, kā atšķiras šo notikumu un procesu atainošana Latvijas interneta medijos latviešu un krievu valodā. Pētījumā tika aplūkoti vairāk nekā 2500 materiāli no sešiem interneta portāliem - «Delfi.lv», «Rus.Delfi.lv», «TVnet.lv», «Rus.TVnet.lv», «LA.lv» un «Vesti.lv».
Kudors norādīja, ka pētījumā tika analizēts, no kuriem avotiem minētie Latvijas interneta mediju žurnālisti iegūst informāciju, un secināts, ka daļa šo avotu ir Krievijas varas kontrolētas ziņu aģentūras. «Tā ir durvju atvēršana nevis vienkārši ziņām, bet gan sagatavotiem produktiem. Ne viss, kas ir rakstīts Krievijas oficiālajās ziņu aģentūrās, ir ziņas, proti, daļa no šīs informācijas ir sagatavoti dezinformācijas produkti. Par to ir jādomā līdzi, un nedrīkst rīkoties vieglprātīgi,» uzsvēra APPC izpilddirektors.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un grāmatas līdzredaktors Mārtiņš Kaprāns klātesošajiem norādīja uz citiem secinājumiem, tajā skaitā to, ka nav pamata uzskatīt, ka portāli latviešu vai krievu valodā ir daudz aktīvāki dienaskārtības noteicēji. Vienlaikus krievvalodīgie portāli vairāk uzmanības velta notikumiem, kas ir tieši saistīti ar Krieviju, tikmēr latviešu valodas portālos lielākā uzmanība veltīta notikumiem, kas tiešā veidā saistīti ar Latvijas interesēm.
Pētnieki atklājuši, ka krievvalodīgo portālu redakcijas kopumā ir daudz vairāk tendētas iejaukties pārpublicēto rakstu oriģinālajos virsrakstos, ieviešot ne tikai stilistiskas, bet arī ideoloģiskas izmaiņas. Šādas ideoloģiskas intervences visbiežāk ir novērojamas «Vesti.lv» publikācijās. Latviešu valodā virsraksti tiek veidoti kā cēloņu un seku atspoguļojums, turpretī krievvalodīgo portālu virsrakstos biežāk parādās negatīvo seku konteksts attiecībā uz Rietumvalstīm, tostarp Latviju.
«Tas, kas attiecas uz visiem pētītajiem portāliem, - lielākā daļa ziņu tiek balstīta uz vienu informācijas avotu. Tomēr tika konstatētas arī atšķirīgas pieejas informācijas avotu atlasē. Kamēr portāli latviešu valodā informāciju iegūst pārsvarā no viena informācijas avota, Nacionālās informācijas aģentūras LETA, krievvalodīgajos portālos vairāk parādās daudzveidība - Kremlim simpatizējoši avoti «Lenta.ru», «RIA Novosti», kā arī alternatīva satura piedāvātājs, kā «Newsru»,» teica Kaprāns.
Lai gan visi pētījumā analizētie mediji regulāri izmanto Latvijas ziņu aģentūru sagatavotos materiālus, tomēr dažādo avotu un pirmavotu īpatsvars ļauj nosacīti ieskicēt trīs ziņu portālu pudurus: Rietumu informācijas plūsmas dalībnieki («Delfi.lv», «TVnet.lv», «LA.lv»), prokremliskās informācijas plūsmas dalībnieki («Vesti.lv») un hibrīdās plūsmas dalībnieki («Rus.Delfi.lv», «Rus.TVnet.lv»). Pēdējie izmanto daudzveidīgus - pārsvarā krievu valodā vēstošus - informācijas avotus, tostarp arī Krievijas valsts medijus («RIA Novosti», «TASS») un citus Krievijas avotus («Lenta.ru», «Regnum.ru»).
Pētnieks uzsvēra, ka Latvijas medijiem, rakstot par starptautiskajiem notikumiem, būtu nepieciešams piedāvāt vairāk dažādu Latvijas ekspertu viedokļus, lai ziņām piešķirtu lokālu nozīmi un tās nebūtu atsvešinātas. Tāpat, pēc viņa domām, valstij būtu svarīgi atbalstīt Latvijas žurnālistu starptautisku reportāžu veidošanu, lai informācija par tūlītēji aktuāliem jautājumiem nebūtu jāiegūst no ārvalstu resursiem.
Tikmēr APPC pētnieks un grāmatas līdzautors Māris Cepurītis vērsa uzmanību, ka mediji ir daļa no valstu starptautiskās politikas un veida, kā valstis cenšas aizstāvēt savas intereses starptautiskajā arēnā. Viņš norādīja, ka valstu spējas ietekmēt citas valstis tiek saistītas ar valsts lielumu, iedzīvotāju skaitu, militārajām spējām vai ekonomisko kapacitāti, bet līdz ar informācijas plūsmu atvieglošanu arī informācijas vides nozīme kļūst arvien lielāka.
«Ar stratēģiskā naratīva palīdzību valstis tiecas piedāvāt savu skatījumu uz starptautiskajiem notikumiem, piešķirot notikumu dalībniekiem noteiktas lomas. Latvijai ļoti rūpīgi jāraugās uz Krieviju, tās informācijas infrastruktūras klātbūtnes reģionā, ekonomiskās klātbūtnes un noteiktu iedzīvotāju grupu, ko Krievija tiecas veidot kā savu interešu aizstāvības elementu, dēļ,» teica Cepurīts.
Viņš piebilda, ka Latvija pieņem un patērē starptautiskās ziņas, jo Latvijas mediju vidē ir ierobežots pašu radīts saturs par starptautiskajiem notikumiem, tādēļ pārsvarā starptautiskās ziņas tiek saņemtas no Rietumu ziņu aģentūrām. Lielvalstu klātbūtne ziņu telpā nav nekas slikts, tomēr jāraugās uz mediju brīvību un attieksmi pret medijiem konkrētajā valstī.
Pētījuma autori norādīja, ka Krievijas valsts ziņu aģentūras un varas tieši un netieši kontrolētie mediji tiek izmantoti ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Vienlaikus nekritiska vai dažkārt mērķtiecīga Krievijā sagatavotas informācijas publicēšana Latvijas ziņu portālos vairo Latvijas sabiedrības polarizācijas riskus, kas nav labvēlīgi konsolidētas demokrātijas attīstībai.
Pētījuma secinājumi izriet no konkrētiem starptautiskiem notikumiem, piemēram, Krimas aneksijas un Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas. Tāpat analizētas notikumu grupas - bēgļu krīze Eiropā, Krievijas dopinga skandāls un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju.
