Darbaspēka deficīta risināšanai jāpaaugstina vietējo strādnieku kvalifikācija, tāpat atsevišķās jomās jāpiesaista ārvalstu darbaspēks, par savu nostāju informēja Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Tavars: Jāpaaugstina vietējo strādnieku kvalifikācija un jāpiesaista viesstrādnieki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda, ka maz, kas ir darīts, lai risinājumu katastrofālajam darbaspēka deficītam, tāpēc steidzami jāizstrādā reāli virzieni darbaspēka deficīta problemātikas risināšanā, «pat ja tie ir nepopulāri un apdraud atsevišķu partiju reitingus».
Tavars norāda, ka nozīmīga ir arī mazkvalificēta darbaspēka pārkvalificēšana, sniedzot cilvēkiem iespēju mācīties, gūt papildu zināšanas un profesionālās prasmes, lai viņi spētu izmantot karjeras izaugsmes sniegtās iespējas. «Tas nozīmē, ka mums jāsniedz reāla iespēja vietējam mazkvalificētajam darbaspēkam paaugstināt savu kvalifikāciju,» pauž politiķis.
«Mums jāpiesaista mazkvalificēts ārvalstu darbaspēks lauksaimniecības, pārtikas, transporta un būvniecības nozarēm, kuras šobrīd vārda tiešā nozīmē smok no cilvēku deficīta, vienlaikus motivējot un atbalstot vietējos strādniekus gūt papildu profesionālās zināšanas un veidot karjeru,» norāda LZP valdes priekšsēdētājs. Viņš uzsver, tas būtu pirmais solis situācijas risināšanas virzienā.
Situācijas nopietnību apliecina arī «Citadele Index» aptaujas rezultāti, kas liecina, ka 66% aptaujātie uzņēmumu īpašnieki un vadītāji novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Viņš uzskata, ka primārais un galvenais solis ir situācijas izpēte pēc valsts pasūtījuma, par nozarēm, kurās trūkst darbaspēks, kāds darbaspēks tām trūkst, kāds ir deficīta iemesls, nākotnes riski un piedāvātie risinājumi.
«Ņemot vērā pētījuma rezultātus, būs iespēja izstrādāt rīcības plānu. Savukārt visas šī brīža darbības bez izpētes un valstiska rīcības plāna vairāk līdzinās haotiskai izejas meklēšanai no labirinta,» pauž Tavars.
Politiķis norāda, ka, lai sasniegtu tādu ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, ka aizbraukušie iedzīvotājki vēlētos atgriezties, jānodrošina Latvijas uzņēmējiem iespēju strādāt bez galvas sāpēm par «darba roku» deficītu. Šādā gadījumā spēsim palīdzēt nodrošināt valsts ekonomisko augšupeju un tad aizbraucēji būs ieinteresēti atgriezties, pauž Tavars.
Viņš norāda, ka, iespējams, viens no reālākajiem risinājumiem ir atviegloti nosacījumi ārvalstu darbaspēka ievešanai. Tam nepieciešams politisks lēmums, mainot birokrātiskos procesus un likumdošanu, skaidro LZP valdes priekšsēdētājs.
«Ja darbaspēka problēmas netiks risinātas valstiskā līmenī, ir risks, ka uzņēmumi sāks pārcelt ražotnes uz kaimiņvalstīm. Tas var ļoti negatīvi ietekmēt eksporta apjomus un samazināt investīciju apjomu uzņēmumos, jo uzņēmēji nav gatavi investēt uzņēmumos un valstī, kas saskaras ar milzīgām darbaspēka problēmām. Rezultātā tas var radīt uzņēmumu darbības apjomu samazināšanos vai pat dīkstāvi, kas automātiski nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un sociālekonomiskās problēmas vairākos Latvijas reģionos,» brīdina Tavars.
Viņš akcentē, ka reemigrācija, dzimstības palielināšana, robotizācija ir desmitiem gadu, bet risinājums nepieciešams šodien. Tā dēvētajās «zināšanu ietilpīgajās» nozarēs trūkst gan inženieru, gan informācijas tehnoloģiju speciālistu, gan zinātnieku. Izmaiņas slimnīcu līmeņos radījis darbaspēka trūkums veselības nozarē. Turpretim lauksaimniecības, transporta un būvniecības nozarēs trūkst tieši mazkvalificēts darbaspēks, pauž politiķis.
Tavars kā piemēru darba imigrācijā un līdzīgas situācijas risināšanā ir tepat Lietuvā un Polijā. Lietuvas Migrācijas departamenta dati liecina, ka 2017.gadā uz Lietuvu atbraukuši strādāt divreiz vairāk ārvalstnieku nekā 2016.gadā. Tur 2017.gadā darba vīzas vai ar darbu saistītas uzturēšanās atļaujas izdotas aptuveni 34 500 ārvalstniekiem, tostarp apmēram 20 000 Ukrainas pilsoņiem. Ukraiņus doties uz Lietuvu pamudina lielākas algas un atviegloti noteikumi attiecībā uz pieņemšanu darbā. Līdzīga situācija ir Polijā, kur pēc aplēsēm strādā aptuveni 1 miljons ukraiņu, norāda politiķis.