Politologam Filipam Rajevskim nav bažu par Ministru prezidenta Māra Kučinska spējām piektdien, 23. februārī, esot Briselē, skaidrot situāciju Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem un komunicēt ar ārvalstu medijiem. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) uz mūsu valdības vadītāju lielas cerības neliek.
«Kučinskim nav problēmas ar jautājumu «ir man ko teikt vai nav». Esmu mierīgs par to, ko viņš pateiks,» saka Filips Rajevskis. Turklāt Briselē neviens negaidot, ka viņš atklās izmeklēšanas noslēpumus. «Viņam jābūt izpratnei par to, kāda ir valsts pozīcija, kas notiks nākotnes kontekstā. Arī Rimšēviča stāstā premjera uzdevums ir noformulēt vīziju par turpmāko rīcību – juridiskas detaļas viņam nav jāzina.
No valdības vadītāja tiek gaidīta spēja lūkoties plašāk, nevis rakāšanās grāmatvedībā.
Treškārt, premjers sarunās izmantos tulku, jo par sarežģītām, sāpīgām lietām bez tulka spēja runāt tikai Vaira Vīķe-Freiberga. Turklāt tulks dod iespēju apdomāties, atbildot uz jautājumiem.»
Turpretim Krišjānis Kariņš uz premjeru lielas cerības neliek, ņemot vērā, ka viņš nāk no partijas (Zaļo un zemnieku savienība), kurai nav sabiedroto Eiropā. «Viņš nevar piezvanīt kolēģiem Eiropā un apspriesties, bet politika ir kontaktos un sabiedrotajos. Tas ietekmē valsts reputāciju.»
Nav lielu cerību arī uz valsts vadītāju, kas ir politiski izolēts, nepieder Eiropas kopējai saimei un nāk no samērā eiroskeptiskas partijas.
Kariņš saka, ka ir vīlies gan valdības, gan prezidenta gausajā reakcijā uz šokējošajiem notikumiem. Pēc viņa domām, valsts līderiem bija jāizrāda lielāka apņēmība noskaidrot patiesību un «notīrīt šausmu traipu».
Par pārsteidzīgu Filips Rajevskis dēvē Aizsardzības ministrijas (AM) paziņojumu par iespējamo no ārienes organizēto plaša mēroga informācijas operāciju ar mērķi nomelnot Latvijas tēlu un graut sabiedrības uzticēšanos valstij. «Par kiberuzbrukumu var runāt, ja tiek izplatīta viltus informācija, nevis tad, kad tiek pārpublicēts tas, kas visur jau bijis.» Politologs saka, ka AM paziņojumā minētās vietnes, kurās publicēta fotogrāfija ar centrālās bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču Kamčatkā mednieku namiņā un ziņa par iespējamo kukuli, nevarētu būt kiberuzbrucējas.
«Tas būtu tas pats kā teikt, ka Bukaišu novada avīze ir veikusi kiberuzbrukumu.»
Pirms tam ziņa tikusi publicēta informācijas nesējos ar augstu reputāciju - «The Financial Times», CNN, «Bloomberg».
Pētnieks uzskata, ka Rimšēvičs savu aizstāvības pozīciju veidoja, «tamborējot kopā daudzas lietas», «mēģinot padarīt ūdeni duļķainu». «Šaubos, vai tā ir labākā aizsardzības pozīcija, ja ir tik daudz iesaistīto pušu.
Pārsteidzošs bija stāsts par to, cik viņš ir atvērts, labs un ar visiem tiekas.
Tam domāts darba kabinets Latvijas Bankā – droša un pārskatāma vide.»
Rajevskis saka, ka cer - šobrīd notiekošais nav tikai «aisberga redzamā daļa», un koruptīvās shēmas nesniegsies dziļāk varas elitē, jo «vienkārši Latvija nav tik liela valsts».
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
