Informācijas sniegšanā starp tiesu varu un sabiedrību jāatrod sabalansēta pieeja, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātā diskusiju cikla «Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi» pirmajā diskusijā Rīgas pilī šodien sacīja Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.
Pirmās diskusijas dalībniekus un vērotājus Valsts prezidents aicināja domāt par tiesneša lomu un atbildību par tiesiskumu Latvijā.
Laviņš norādīja, ka starp tiesu varu un sabiedrību ir jābūt atgriezeniskai saitei jeb komunikācijai. Žurnālistam jāsniedz informācija sabiedrībai par to, kādā veidā funkcionē pašas sabiedrības noteiktie varas atzari, kas ir vajadzīgs, lai sabiedrība pieņemtu pareizus un izsvērtus lēmumus vēlēšanās vai, īstenojot savas likumdošanas tiesības. «Ja tiesnesis kādā brīdī pasaka, ka neko neteiks, tas neatbilst konstitucionālajam ietvaram un no tiesneša puses tiek parādīts nekompetents apliecinājums un neizpratne par to, kādā veidā funkcionē valsts,» teica tiesnesis.
«Žurnālists ir sava veida informācijas pastnieks valsts varas avotam un tas ir jārespektē, ja vēlamies palikt mūsu valsts konstitucionālo pamatu ietvaros. Informācijas pasniegšanā ir jāatrod sabalansēta pieeja, taču tā nevar būt tāda, ka aiztaisām durvis. Protams, ir gadījumi, kad var teikt, ka informācija netiks sniegta, tomēr tas žurnālistiem ir jāpastāsta korekti un jāpaskaidro,» piebilda Laviņš.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes locekle Ilze Freimane diskusijas laikā raksturoja līdzšinējo jauno tiesnešu atlases kārtību, analizējot tās trūkumus, un plānoto, kas ļautu rūpīgāk vērtēt jauno tiesnešu prasmes un personīgās īpašības, sevišķi, godīgumu. Freimane arī atgādināja, ka tiesības ir dzīvas, tās nepārtraukti transformējas, tāpēc arī tiesnesim ir jābūt orientētam uz savu profesionālo izaugsmi visas karjeras laikā.
Tikmēr žurnālists Arnis Krauze demonstrēja piemērus - ziņu sižetus, kuros tiesneši atsakās skaidrot savus spriedumus žurnālistiem, tādējādi atsakot paskaidrojumu arī sabiedrībai. Viņš minēja arī virkni tiesnešu, kuru sadarbība ar mediju pārstāvjiem raksturojama kā cieņpilna un profesionāla. Žurnālista un viņa kolēģu vērtējumā pēdējo desmit gadu laikā tiesnešu un tiesu sistēmas komunikācija ir uzlabojusies, taču ir sperami vēl vairāki nozīmīgi soļi. Viņaprāt, būtu jāpanāk, ka «tiesnesis piecos teikumos žurnālistam var paskaidrot spriedumu, kas izklāstīts uz 50 lapām».
Savukārt Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrītes Lasmane pauda pateicību medijiem, kas, pēc viņas domām, brīžiem tiesu sistēmā paveic vairāk nekā uzraugi, kam būtu jāattīra valsts no negodīguma un negodprātības.
Jau vēstīts, ka, atklājot diskusiju, Valsts prezidents minēja, ka galvenais valsts un varas uzdevums ir nodrošināt taisnīgumu. Viņš norādīja, ka taisnīgumam ir jāspēj stāvēt pāri atsevišķu cilvēku vai grupu interesēm, tādēļ stipra valsts ir taisnīga valsts, un tiesu vara ir viens no svarīgākajiem stipras un taisnīgas valsts pamatiem.
Pēc Valsts prezidenta domām, tiesneša darba kvalitāte, profesionalitāte un godaprāts nav tikai augsts aroda standarts, jo tiesneša darbs nosaka visas sabiedrības un ikviena cilvēka uzticību valstij. «Katrā atsevišķā gadījumā tiesnesim ir jābūt gatavam izskaidrot savu lēmumu un pamatot, ka taisnīgums ir ticis nodrošināts, ka aktīvs dialogs ar sabiedrību un nevairīšanās no problēmu publiskas apspriešanas un risināšanas raksturo stipru tiesu varu,» atzīmēja Vējonis.
