Ukraina ir un būs uzticīgs Latvijas partneris, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) preses konferencē sacīja Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Ukrainas premjerministrs: Ukraina ir un būs uzticīgs Latvijas partneris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ukrainas politiķis uzsvēra, ka abu valstu savstarpējās attiecības attīstās un redzams potenciāls ekonomiskajās attiecībās un tirdzniecībā, kā arī tūrismā. Groismans pauda ieinteresētību veicināt investīcijas un pie šīs jomas Ukrainā tiekot strādāts cītīgi, neskatoties uz to, ka tam traucējošs faktors esot korupcija. Groismans uzsvēra, ka Ukraina turpina nopietnu cīņu ar korupciju un pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā progress šajā jomā būs daudz redzamāks.
Pirms preses konferences tika parakstīts vispārējais akadēmiskās sadarbības līgums starp Rīgas Tehnisko universitāti un Ukrainas Nacionālās tehniskās universitātes «Igora Sikorskija Kijevas Politehnisko institūtu» Ukrainā. Tāpat tika parakstīts Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas nodomu protokols par sadarbību Rīgas Ukraiņu vidusskolas atbalstam. Groismans pauda prieku par parakstītajiem līgumiem un uzsvēra, ka Ukraina turpina pilnveidot un attīstīt savu izglītības sistēmu, savukārt šie līgumi palīdzēs to īstenot.
Ukrainas premjers pauda pateicību Latvijai par atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Groismans norādīja, ka Krievijas izvērstā karadarbība pret Ukrainu ir izaicinājums visai civilizētajai pasaulei. «Krievijai nav tiesību šādi rīkoties un mēs pieprasām starptautisko un cilvēktiesību ievērošanu, jo Krimā tiek pārkāptas cilvēktiesības un tas notiek regulāri,» piebilda Ukrainas premjers, norādot, ka apturēt konfliktu var tikai tie, kas to sākuši, proti, Krievija.
Savukārt Kučinskis skaidroja, ka Latvijai un Ukrainai ir cieša un aktīva sadarbība dažādās jomās. Latvijas premjerministrs atkārtoti uzsvēra atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, piebilstot, ka «nav gatavs piedot Krimu». Kučinskis arī apliecināja turpmāku Latvijas atbalstu Ukrainas reformu ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, atzīmējot, ka Ukraina ir svarīga visas Eiropas stabilitātei un drošībai.
«Svarīgi rast ilgtermiņa miermīlīgu risinājumu Austrumukrainā. Neraugoties uz situāciju šajā teritorijā, dzīve neapstājas, tāpēc vēlos uzteikt Ukrainu par līdz šim īstenoto tās reformu procesā - gan banku pārvaldībā, gan tiesu varas jomās. Latvija izprot, cik sarežģīts ir šis reformu process, tomēr svarīgi arī šīs reformas turpināt,» teica Latvijas Ministru prezidents.
Viņš piebilda, ka Ukraina ir svarīgs tirdzniecības partneris un pastāv plašs jomu spektrs, kurās Latvijas un Ukrainas uzņēmēji var attīstīt vēl ciešāku sadarbību.
Attiecībā pret 2016.gadu, pērn preču apgrozījums ar Ukrainu pieaudzis par 32%, eksports - par 29%, bet imports - par 36%. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums veidoja 264 miljonus eiro, norādīja Valsts kancelejā.
Latvija ir nosūtījusi astoņus civilos ekspertus darbam EDSO Speciālajā novērošanas misijā Ukrainā, kā arī trīs civilos ekspertus darbam ES Padomdevēja misijā Ukrainā.
Iepriekšējo reizi Kučinskis un Groismans tikās 2017.gada aprīlī Kijevā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.