Salīdzinot ar mēģinājumiem ielauzties vēlēšanu digitālajās sistēmās ASV, Francijā, Nīderlandē un Ukrainā, Latvijas vēlēšanu rezultātu apkopošanas vecmodīguma dēļ mēģinājumu ietekmēt vēlēšanu sistēmu Latvijā nebūs, intervijā laikrakstam «Diena» sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Viņaprāt Latvijai šāds apstāklis ir kļuvis par trumpi. «Zinu, ka Norvēģija pārgāja atpakaļ uz balsu manuālu skaitīšanu. Tomēr ir būtiskākais apzināties riskus un realizēt pretpasākumus,» piebilda Sārts.
Pēc viņa domām, pamatā vēlēšanu procesos tiek saskatīti divi galvenie riski, no kuriem pirmais ir mērķis padziļināt sabiedrību šķeļošos jautājumus. Šajā ziņā ir jāmāk nodalīt normālo priekšvēlēšanu retorikas procesu, ko priekšvēlēšanu laikā lieto politiķi, no tā, kad kāds no malas cenšas šīs lietas pastiprināt. Citās valstīs tā ir migrācija, sociālā nevienlīdzība - kad šī tēma dabiski iekļaujas debatēs, bet tā tiek apzināti pastiprināta.
Taču otrs - lielākais mērķis - ja tiešām izdodas sagraut uzticēšanos rezultātam, apšaubīt to. Tad visa tālākā leģitimitātes ķēdīte sāk palikt ļoti vāja.
«Tāpēc tā ir mana lielākā baža, es gan negribu teikt, ka tas tiešām tā notiks. Un Latvijai ir iespēja - cik zinu, attiecīgās iestādes pie šā jautājuma strādā, lai nodrošinātos, ka šie ievainojamie segmenti - kādu slēptu pēkšņu kampaņu izplatīšanās vai dažādu tā saucamo nepatieso ziņu izplatīšanās - lai ar šīm lietām maksimāli tiktu galā,» sacīja Sārts.
Tomēr viņš piebilst, sabiedrībai ir jāapzinās, ka riski ir, un viņiem pašiem ir jābūt pirmajiem, kas par to domā. Ļoti būtiska loma ir arī medijiem un nevalstiskajām organizācijām, jo, kā mēs zinām, politiskajām partijām ir ļoti maza uzticēšanās. Tāpēc ir jābūt kādam, kurš pasaka – šis tiešām izskatās pēc nepatiesības un kāds mērķtiecīgi mēģina ietekmēt rezultātu, uzskata Sārts.
