Latvijā sieviešu tiesību aizsardzības jomā vērojamas pozitīvas tendences, tomēr darāmā vēl daudz, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs: Latvijā sieviešu tiesību aizsardzības jomā darāmā vēl daudz
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka situācija būtiski uzlabojas un sabiedrībā apziņa par dzimumu līdztiesību pieaug, tostarp arī ģimenē. «Visi eksperti saka, ka ģimenes dzīve tagad un pirms desmit gadiem ir krasi mainījusies. Vērojama vīriešu iesaiste, sabalansēta ģimenes dzīve, kā arī cieņas izrādīšana pret sievietēm,» skaidroja ministrs.
Pēc viņa domām, Latvija šo problēmu sāka risināt no ļoti zema punkta, kas tā esot visām valstīm, kuras bijušas «sociālisma nometnē», un tieši šī iemesla dēļ izpratne par šī jautājuma nozīmi ir zema.
Vienlaikus Reirs uzskata, ka pēdējos piecos līdz septiņos gados sabiedrības attieksme ir ļoti mainījusies, un šeit lielu ieguldījumu devis nevalstiskais sektors, kuram valsts deleģējusi arī dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu.
Ministrs uzskata, ka darba vēl ir ļoti daudz, taču svarīgi, ka notiek virzība, proti, ka šodien ir labāk nekā vakar, un rīt būs labāk nekā šodien. Izpratne par šī jautājuma nozīmi rodas lēnām, un sabiedrība vēl daudzas problēmas neizprot, tomēr sākums esot labs.
Reirs sacīja, ka šajā jautājumā galvenais - cieņpilna attieksme pret otru cilvēku un neapstāšanās pie paveiktā. Piemēram, ministrs min diskusiju par bērnu pēršanu pirms desmit gadiem, kad sabiedrība dalījās divās līdzīgās daļās, tomēr patlaban šāda rīcība ir praktiski nepieļaujama.
Jau ziņots, ka ceturtdien, sākot gājienu, lai aktualizētu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības nozīmi Latvijā, pie Saeimas pulcējās vairāk nekā simts cilvēku. Pie Saeimas ar plakātiem rokās, lai aktualizētu šī gada gājiena galveno tēmu - vardarbība pret sievieti - pulcējās visu vecumu sievietes, vīrieši un bērni.
Cilvēkiem rokās bija plakāti ar tādiem saukļiem kā «Stulbi likumi kropļo sabiedrību», «Es neesmu vīrieša riba, mana riba nav boksa maiss», «Feminisms lamu vārds, vardarbība norma?», «#metoo», «Līdztiesība nāk par labu visiem dzimumiem», «Nē upuru vainošanai», «Roku rokā pret vardarbību», «Sievietes var pašas lemt» un «Sievietes vieta ir revolūcijā», kā arī daudzi citi saukļi, kuros bija vērojams plašs tematu loks, tostarp aktuālas tēmas - plānotais olšūnu ziedošanas aizliegums nedzemdējušām sievietēm un politiķu vidū strīdus radījušais jautājums par Stambulas konvencijas ratificēšanu.