Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ceturtdien, viesojoties Rumānijā, sacījis, ka Serbija neatzīs Kosovu, bet ir atvērta diskusijām par iespējamajiem šī jautājuma risinājumiem.
Prezidents: Serbija ir atvērta sarunām par iespējamajiem risinājumiem domstarpībām ar Kosovu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja mēs atzīsim Kosovu, (..) albāņi iegūs visu, un mans jautājums ir, ko iegūs serbi?» sacīja Vučičs, kuram Rumānijā plānotas sarunas ar prezidentu Klausu Johannisu.
Vučičs sacīja, ka Serbija ir gatava apspriest «visus iespējamos risinājumus», lai gan daļa no problēmas ir, «kā to pārdot mūsu sabiedrībai un kā albāņi pārdos to savai sabiedrībai.»
Pagājušajā mēnesī vizītē Belgradā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers sacīja, ka Serbijai ir jāatrisina strīds ar Kosovu un jāīsteno virkne reformu, pirms tā var pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
Serbijas un Kosovas attiecību «normalizācija» ir būtiska abu centienos iestāties Eiropas Savienībā, tomēr Belgrada Kosovas neatkarības atzīšanu joprojām uzskata par «sarkano līniju».
Vučičs izteica pateicību Rumānijas prezidentam, kurš piedāvājis palīdzēt atrisināt Kosovas jautājumu.
Tomēr Johanniss brīdināja, ka gadījumā, ja risinājums nebūs taisnīgs un negūs atbalstu, tas neko neatrisinās.
Kosova neatkarību pasludināja 2008.gadā, tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.
Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji.