Prasība Latvijā atvērt tā sauktos «čekas maisus» ir liekulība, šādu viedokli intervijā «Dienai» paudis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Hermanis: Prasīt atvērt «čekas maisus» ir liekulīgi un stulbi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Manuprāt, ir liekulība prasīt tos maisus atvērt, jo, cik atceros no savas PSRS bērnības, visa latviešu tauta sadarbojās ar padomju režīmu, izņemot kādus piecus cilvēkus, kā Gunāru Astru vai Lidiju Doroņinu-Lasmani,» sacījis Hermanis, «visi pārējie, ja mani atmiņa neviļ, kaut kādā veidā sadarbojās - gāja 1.maija demonstrācijās, stājās pionieros un komjauniešos. Es pat domāju, ka toreiz latviešu tautas tā saucamā sadarbošanās bija vienīgais izdzīvošanas veids. Tas trimdas latviešiem vienreiz ir jāsaprot.»
Hermanis pieļāvis, ka 70.-80.gados daudzi cilvēki tika šantažēti, jo viņiem nebija citas iespējas. «Un ko tad viņi tur baigi «stučīja» - par kaut kādām anekdotēm vai ne tādām dziesmām ekskursijās? Baltijas tautām četrdesmit okupācijas gadi tika gudrā veidā izdzīvoti, saglabājot mūsu tautām svarīgas lietas,» teicis režisors, «bet tagad atlasīt labos un sliktos - tas ir stulbi.»
Pēc Hermaņa vērojumiem, kopumā Rietumu pasaulei esot vērojama tendence dalīties karojošās nometnēs, lai arī vajadzētu rast kompromisus. «Es «Panorāmā» redzu, ka Briseles korespondente runā par Itālijas vēlēšanu rezultātiem un sliktajiem populistiem, bet tā ir propaganda, jo tikpat labi par lielāko populisti var nosaukt Angelu Merkeli, kura ir izdzīvojusi tikai ar kompromisiem - kas tad tas ir, ja ne populisms? Es saprotu, ka Rietumu mediji lielā mērā ir saistīti ar akadēmisko publiku, kas ir kreisi noskaņoti, un arī kultūras vide ir izteikti piederīga vienai ideoloģijai. Jebkurš mākslas darbs jau arī ir propaganda, un mēs viens ar otru manipulējam dažādos veidos. «
«Es ar lepnumu daudziem esmu teicis, ka šobrīd Latvija ir varbūt viena no retajām valstīm, kurā ir iespējama viedokļu dažādība. Eiropā un ASV cilvēki ir sagrupējušies divās nometnēs, un viņi vairs nespēj atrasties vienā telpā. Es pats esmu piedzīvojis, ka draudzīgas viesības solīdu cilvēku kompānijā pēc divām trim vīna pudelēm pārvēršas gandrīz kautiņā. Mums teātrī ir dažādi uzskati, bet mēs spējam pajokot un pasmieties, un nevienam nenāk putas pa muti,» turpinājis Hermanis.
Pēc Hermaņa novērojumiem, latvieši esot konservatīva tauta. «Nav jēga nevienai partijai likt nosaukumā vārdu «konservatīvs», izņemot varbūt 10% liberāļu, kuriem ir tās dīvainās idejas par pasaules uzlabošanu. Ilgtermiņā veselais saprāts arī uzvarēs. Lietas pamazām tiek balansētas un nostabilizējas, ko mēs arī Eiropā redzam.»