Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2020.gada jāatbilst ES nākotnes uzdevumiem, tajā skaitā atbalstot jauniešus un mazos uzņēmumus, kā arī stiprinot pētniecības programmas, paredz Eiropas parlamentā (EP) apstiprinātās rezolūcijas.
EP: Eiropas Savienības budžetam pēc 2020.gada jāatbalsta arī jaunieši
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, eiroparlamentārieši uzskata, ka daudzgadu budžetā būtu jārod finansējums kā jaunām prioritātēm, tā arī modernai, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un arī Eiropas trūcīgāko reģionu attīstībai. Savukārt dalībvalstu iemaksas budžetā būtu daļēji jāaizstāj ar citiem ieņēmumiem.
EP deputāti ir vienojušies par skatījumu uz nākamo ES daudzgadu budžetu, kurā būtu jārod finansējums jaunām prioritātēm, kā arī jāsedz «Brexit» radītais iztrūkums.
Eiropas Parlaments trešdien pieņēma divas rezolūcijas par nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumiem un ieņēmumiem. Jaunajai DFS jāstājas spēkā 2021.gadā.
EP deputāti vēlas, lai ES budžets atbilstu politiskajām prioritātēm un lai tā ietvaros tiktu rasti līdzekļi kopīgajiem izaicinājumiem migrācijas, aizsardzības, drošības un klimata pārmaiņu jomās. Viņi uzskata, ka pašreizējie ES budžeta izdevumu griesti būtu jāpaaugstina no 1% līdz 1,3% ES nacionālā kopienākuma. Tā būtu iespējams rast finansējumu jaunajiem izaicinājumiem, neatsakoties no atbalsta trūcīgākajiem reģioniem un lauksaimniekiem.
Parlamentārieši rosina paaugstināt atbalstu pētniecības programmām, «Erasmus+», Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu.
EP deputāti brīdina, ka vienošanās par daudzgadu budžetu nebūs iespējama, vienlaikus nepārskatot «pašu resursus» jeb budžeta ieņēmumu daļu. Rezolūcijā piedāvāts saglabāt tagadējos «pašu resursus» jeb budžeta ieņēmumus, vienlaikus pakāpeniski ieviešot jaunus. Tie varētu būt, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, daļa no digitālajā nozarē aktīvo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, daļa uzņēmumu ienākumu nodokļa, vides nodokļi vai pārskatītas pievienotās vērtības nodokļa iemaksas.
Mērķis ir ievērojami jeb 40% apmērā samazināt pēc nacionālā kopienākuma aprēķinātās valstu iemaksas, tā radot ietaupījumu dalībvalstu budžetos. Tas ļautu atteikties no priekšstata par «neto maksātājiem» un «neto saņēmējiem», atcelt visas atlaides un korekcijas, no kurām labumu gūst tikai atsevišķas valstis, un kompensēt «»Brexit» iztrūkumu», nepalielinot nodokļu maksātāju slogu.
Abas rezolūcijas uzskatāmas par EP viedokli, pirms Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem budžetam pēc 2020.gada. Lai stātos spēkā, DFS jāsaņem EP piekrišana.