Arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamajā pilnvaru termiņā Latvijas attiecības ar kaimiņvalsti būs saistītas ar Lielbritānijas, ASV, citu NATO valstu, kā arī Eiropas Savienības (ES) nostāju, sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Par!/V).
Politiķe akcentēja, ka Krievijai un Putinam pašlaik ir ļoti sarežģījušās attiecības ar visu demokrātisko pasauli un, piemēram, pēc Krievijas dubultaģenta saindēšanas ar nervus paralizējošu vielu Lielbritānijas teritorijā šo abu valstu starpā izmantotā retorika nav tālu no Aukstā kara laika komunikācijas.
Latvijas attiecībās ar Krieviju pēc būtības dominēs līdzīga nostāja, kāda būs pārējām augstāk minētajām Rietumvalstīm, skaidroja Čigāne. Eiropas lietu komisijas vadītāja norādīja, ka pašreizējā situācija ir vēl viens ārkārtīgi spilgts apliecinājums, ka Latvijas ģeopolitiskās izvēles par pievienošanos ES un NATO bija vienīgās iespējamās. Tāpēc pašlaik «mēs ar Krieviju sarunājamies daudzpusējā rāmī, kas ir daudz drošāk un mierīgāk», norādīja politiķe.
Čigāne prognozēja, ka nākamajā pilnvaru termiņā no kaimiņvalsts vadītāja neko ļoti labu nevar gaidīt, jo Putinam vajadzēs parādīt savu varu tautai pēc tā sauktās «uzvaras vēlēšanās». Līdz ar to Krievijas varas pārstāvjiem joprojām būs diez gan liela vēlme radīt draudu sajūtu, pauda komisijas vadītāja. Deputāte gan cer, ka tas tiešā veidā neskars Latviju.
Vaicāta, vai šis būs Putina pēdējais termiņš amatā, politiķe norādīja, ka tas ir ļoti grūti atbildams jautājums, taču sagaidāms, ka Krievijas prezidents meklēs garantijas varas pozīciju neaizskaramībai.
Kā ziņots, Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.
Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu.
Jau vēstīts, ka nopietni saasinājušās Maskavas un Londonas attiecības saistībā ar Lielbritānijas pilsētā Solsberi 4.martā notikušo bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu.
Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus.
