Sociālā tīkla «Facebook» lietotāju dati tika iegūti, izmantojot desmitiem dažādu izklaidējošu aplikāciju, kas nav «Facebook» produkti. Tiešā veidā neviens personu datus nezaga un nenopludināja, tos vienkārši savāca, skaidro personas datu aizsardzības speciālists Deniss Čalovskis. Savulaik par Imantas hakeri dēvētais Čalovskis trīs gadus tiesājās pret apsūdzību kibernoziegumos ASV un pēc nepilniem diviem ieslodzījumā pavadītiem gadiem tika atbrīvots.
Reģistrējoties aplikācijas lietošanai, cilvēki paši sniedza informāciju par sevi, runājot par vairāku desmitu miljonu «Facebook» lietotāju datu noplūšanu, saka Čalovskis.
Lai gan «Facebook» tieši nebija iesaistīta datu vākšanā, sociālā platforma bez ierobežojuma ļāva tajā darboties dažādām aplikācijām,
skaidro speciālists. Problēma ir tā, ka lietotājs netika informēts, kādam nolūkam un kā tiks izmantota viņa sniegtā informācija.
«Facebook» vadība tomēr uzņēmās atbildību par vairāku desmitu miljonu lietotāju datu noplūdi un apturēja Lielbritānijas datu analīzes firmas «Cambridge Analytica» kontu pēc klajā nākušām ziņām, ka šī firma, kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi ASV vēlētāju «Facebook» profilu informāciju bez viņu atļaujas.
«Ja analoģiska situācija būtu notikusi ar Latvijas iedzīvotāju datiem un amerikāņu kompānijas vietā būtu vietējā, cilvēki varētu vērsties Valsts datu inspekcijā un tiesā,» skaidro Čalovskis. Šajā gadījumā dati ir amerikāņu, un ASV attieksme pret likumiem ir citādāka nekā Latvijā. Pēc notikušā ASV Federālā tirdzniecības komisija paziņoja, ka ir stingri apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai aizsargātu patērētāju privātās dzīves neaizskaramību.
Datu aizsardzība un datu drošība ir divas dažādas lietas, turpina Čalovskis. Pavisam drīz – 25. maijā Latvijā spēkā stāsies Vispārīgās datu aizsardzības regula un turpmāk noteiks vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to uzņēmumiem būs atbildīgāk jāizturas pret personu datiem. «Ar pētniecību un datu analīzi saistītie uzņēmumi ar mūsu datiem rīkojās kā gribēja. Turpmāk atbildības līmenis par datu lietošanu būs augstākā līmenī.»
Piemēram, agrāk ieejot veikalā, mēs redzējām plāksni ar informāciju: «Notiek videonovērošana.» Zemteksts bija nobiedēt potenciālos zagļus. Tagad ir jābūt informācijai, kas veic novērošanu un ar kādu mērķi – kāpēc kāds grib zināt, kā izskatāmies, kādas drēbes mums ir mugurā.
Čalovskis saka, ka turpmāk cilvēkiem būs tiesības zināt, kur viņu dati nonāk, kādā nolūkā, kā tiek apstrādāti.
Personu datus bez konkrēta pamatojuma uzglabāt nedrīkstēs. Cilvēkiem būs tiesības pieprasīt, lai viņu dati vai datu kopijas tiek dzēstas.
Jau vēstīts, ka «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs publicēja Lielbritānijas un ASV laikrakstos atvainošanos, atzīstot, ka «Facebook» pienākums ir aizsargāt sociālā tīkla lietotāju privātumu. Otrdien viņš stājās ASV senatoru priekšā un atzinās nolaidībā.
«Tā bija mana kļūda, un es to nožēloju,»
Zakerbergs sacīja par 87 miljonu lietotāju datu nodošanu nepienācīgā veidā politisko konsultāciju uzņēmumam «Cambridge Analytica», kas 2016.gada ASV vēlēšanu gaitā sadarbojās ar Donalda Trampa kampaņu.
«Es nodibināju «Facebook», es to pārvaldu un esmu atbildīgs par to, kas tur notiek.»
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
