Ilgstošs izmeklēšanas un tiesvedības process Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimsēviča lietā var būt graujošs Latvijas reputācijai, intervijā aģentūrai LETA pieļāva Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Ilgs tiesvedības process Rimšēviča lietā var graut Latvijas reputāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts, kurš darbosies jaunajā EP finanšu noziegumu izpētes komitejā, skaidroja, ka Latvijas amatpersonas un sabiedrība jau iepriekš apzinājusies, ka ilgstoši tiesvedības procesi un garas izmeklēšanas ir problēma, taču tagad Latvijas tiesu sistēmai priekšā ir izaicinājums - īsā laikā noskaidrot patiesību konkrētajā lietā.
«Latvijas Bankas prezidenta apsūdzība kukuļņemšanā daudziem joprojām ir nesaprotama. Nezinu, vai tā ir patiesība. Starptautiskajos medijos jau parādās raksti par Latvijas vājo tiesu sistēmu. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies reāli izmainīt situāciju, ir jāpārveido tiesu sistēma. Ilgo tiesvedības un izmeklēšanas problēmu esam zinājuši, taču tagad redzam, ka tā var būt graujoša Latvijas reputācijai,» pārliecību pauda deputāts.
Politiķis arī norādīja uz Latvijas ilgstošo nespēju sakārtot maksātnespējas jomu, kam būtu jābūt ļoti efektīvai sistēmai, taču rodas iespaids, ka maksātnespējas administratori drīzāk iedzīvojas uz bankrotējušu uzņēmumu aktīvu rēķina. «Nesaku, ka tiesneši ir slikti, bet tiesu sistēma darbojas nenormāli lēni. Arī banku uzraudzībā jāuzdod jautājums, ko varam darīt, lai to uzlabotu,» teica eiroparlamentārietis.
Komentējot notikumus ar «ABLV Bank», Kariņš vērsa uzmanību, ka Latvija neapzināti pieļāvusi ASV aktuālākā ienaidnieka - Ziemeļkorejas finansēšanu. Viņaprāt, bankai izvirzītās apsūdzības un tās likvidācija ļoti grauj Latvijas tēlu, tādēļ nepieciešams atteikties no nerezidentu kontu apkalpošanas, lai pasargātu savu reputāciju un tautsaimniecību, nodrošinot investīcijas citās jomās.
«Tāpat ir jautājums, vai mūsu banku uzraugs ir spējīgs tikt galā ar saviem uzdevumiem, proti, kāds ir atalgojums, cik nodarbināto un kas stāv šiem uzraugiem pretī? Tas ir institucionālās kapacitātes jautājums. Eiropā kopumā jāpalielina koordinācija starp valstīm cīņā pret naudas atmazgāšanu. Šādas kriminālas darbības vienā punktā nevar saredzēt, vajag lielāku un plašāku skatījumu, lai saprastu, kas katrā konkrētā gadījumā ir darījumu partneri,» uzsvēra EP deputāts.
Viņaprāt, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pierādījusi neefektivitāti, vienlaikus Latvijas suverēnais banku uzraugs arī ir vājš, radot nestabilu sistēmu visā Eiropā, kas parāda, cik nepilnīga šobrīd ir Eiropas banku uzraudzība.
«Ja jebkurā bankā notiek sistēmiska naudas atmazgāšana un informācija nenāk ne no mūsu uzrauga, ne arī no ECB, bet no ASV, tātad kaut kas Eiropā nestrādā. ECB uzraudzība aprobežojas ar kapitāla pietiekamības pieskatīšanu un to, cik likvīdi ir izsniegtie kredīti. Savukārt cīņa pret naudas atmazgāšanu ir palikusi dalībvalstu ziņā. Arī šajā gadījumā šāda situācija ir izveidojusies, jo Eiropa nav valsts, bet ir valstu savienība. Banku uzraugi no Vācijas un Nīderlandes vēlas, lai viņi ir suverēni,» skaidroja eiroparlamentārietis.
Viņš pauda viedokli, ka šo notikumu rezultātā būs vērojama lielāka finanšu migrācija, proti, investīcijas neatnāks uz Latviju, un vērsa uzmanību, ka ārzemēs dažkārt Latviju kopumā, ne tikai kādu konkrētu banku, uzskata par naudas atmazgāšanas vietu, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem kļūst grūtāk darboties ārzemēs. «Reputācija ir ļoti dārga. Paiet gadi, lai to uzbūvētu, bet mirklis, lai to paspēlētu,» piebilda politiķis.