Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtā rezolūcijā aicina Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis veidot dialogu ar sabiedrību, lai atspēkotu neuzticamu, maldinošu un nezinātnisku informāciju par vakcināciju, informē EP Informācijas birojs Latvijā.
Rezolūcija deputāti norāda, ka rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību. Epidemioloģiskie dati par pašreizējo vakcinācijas situāciju dalībvalstīs liecina, ka vakcinēšanās notiek visai neregulāri un vakcinācijas līmenis nav pietiekami augsts, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret atsevišķām slimībām, norāda deputāti. Vakcinācijas līmeņa kritums vairākās valstīs jau izraisījis masalu uzliesmojumus, teikts rezolūcijā.
Eiroparlamentārieši skaidro, ka vakcīnas tiek rūpīgi pārbaudītas daudzos izmēģinājumu posmos, turklāt regulāri notiek vakcīnu atkārtota izvērtēšana. Viņi atzinīgi vērtē ieceri īstenot ES līdzfinansētu programmu vakcinācijas līmeņa paaugstināšanai. Tāpat deputāti aicina EK pastiprināt atbalstu valstu vakcinācijas centieniem.
EP deputāti uzsver - ja vakcīnu un to palīgvielu izvērtēšana un neatkarīgu ar vakcīnām saistīto iespējamo blakņu pētniecības programmu finansēšana būtu pārredzamāka, tas palīdzētu atjaunot uzticību vakcinācijai. Viņi atzīmē, ka pētniekiem jādeklarē ikviens interešu konflikts. Deputāti ierosina interešu konfliktā iesaistītos pētniekus izslēgt no vērtēšanas komisijām un prasa atcelt noteikumu, ka Eiropas Zāļu aģentūras vērtēšanas komisiju apspriedēm ir jābūt konfidenciālām. Zinātniskiem un klīniskajiem datiem par komisiju secinājumiem būtu jābūt publiski pieejamiem, teikts rezolūcijā.
Tāpat deputāti uzskata, ka pilna vienam bērnam nepieciešamo vakcīnu komplekta izmaksu pieauguma koeficients, kas laikposmā no 2001. līdz 2014.gadam ir sasniedzis 68, ir nepamatots. Tādēļ viņi atbalsta jau esošo Kopīgo iepirkuma nolīgumu, kas ļauj dalībvalstīm veikt kopīgus vakcīnu iepirkumus, tā samazinot izmaksas.
Vakcinācija ik gadu visā pasaulē novērš aptuveni 2,5 miljonus nāves gadījumu un samazina slimību ārstēšanas izmaksas. Deputāti norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2015.gadam Eiropā reģistrēti 215 000 (neskaitot gripu) vakcīnregulējamu slimību gadījumi. Vakcīnas palīdz samazināt arī vajadzību pēc antibiotikām, tādējādi ierobežojot rezistences pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (AMR) izplatību.
EK šā gada otrajā ceturksnī plānojusi nākt klajā ar priekšlikumu par pastiprinātu sadarbību cīņā pret vakcīnregulējamām slimībām.
