Krievijas vadošajai elitei rietumos vairs neviens netic, jo tā ir daudz melojusi un noliegusi, uzskata eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība/Eiropas Tautas partija).
Pabriks: Krievijas vadošajai elitei rietumos vairs neviens netic
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pat rietumu parastie rusofili sākuši šaubīties. Sarežģīti veidot līgumus ar valsti, kurai vairs nevar uzticēties,» sarunā ar žurnālistiem norādīja Pabriks. Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd ir tikpat kā neiespējami saprast, kurš Krievijā ir lēmumu pieņēmējs. «Padomju laikā ar Politbiroju bija vienkāršāka situācija. Šobrīd mēs mazāk saprotam, kurš tad Krievijā ir tas lēmumu pieņēmējs un kā īsti lēmumi notiek. Vai tos pieņem [prezidents Vladimirs] Putins, vai arī ir cilvēki apkārt, kas viņu ietekmē,» teica Eiropas Parlamenta deputāts.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Krieviju pamet demokrātiski noskaņotie cilvēki. Tas ir izdevīgi eiropiešiem, jo atšķirībā no šeit dzīvojošiem krieviem, tie zina kā Krievijā īsti ir. «Viņiem grūti iestāstīt, ka rietumi grib pazemot krievu tautu. Sankcijas tomēr nevēršas pret tautu, bet gan pret eliti. Kremļa propagandai to būs grūti izmantot. Sankcijas jau nav pret tanti Kemerovā, bet gan pret [Oļegu] Deripasku, kas riskē zaudēt daudz naudas,» uzsvēra Pabriks.
Pabriks uzskata, ka šobrīd Krievijā valda izteikts revanšisms. Arī no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas puses nākot vēlme mainīt esošo situāciju. «Krievija grib to darīt ģeopolitiski, bet Tramps pauž skepsi par starptautiskajām organizācijām un ekonomiskajām attiecībām,» skaidroja politiķis. Krievija gan esot sapratusi, ka vairs neturpināsies Baraka Obamas laika politika, kad tika vilktas «sarkanās līnijas», kuras varējis pārkāpt. Tomēr nesenie rietumvalstu triecieni Sīrijai demonstrē arī to, ka krīzes situācijās nopietnu lomu Eiropā spēlē tikai Lielbritānija un Francija.
Aprīļa sākumā ASV Finanšu ministrija paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām. Sankcijas vērstas arī pret valstij piederošo Krievijas ieroču tirdzniecības uzņēmumu «Rosoboroneksport» un tā vajadzībām izveidoto banku - «Rossijskaja Finansovaja korporacija».
«Krievijas valdība darbojas oligarhu un valdības elites nesamērīgās peļņas labā,» paziņojis ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins.
Viņš piebildis, ka Maskava iesaistījusies «dažādās kaitīgās darbībās visā pasaulē, tostarp turpinot Krimas okupāciju un musinot uz vardarbību Austrumukrainā». Krievija arī apgādā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu ar ieročiem un munīciju, kas tiek izmantota civiliedzīvotāju bombardēšanai, norādījis ministrs, pārmetot Kremlim arī centienus apdraudēt Rietumu demokrātiju un kiberuzbrukumu izmantošanu.
Starp sankcijām pakļautajām personām, kas guvušas labumu no prezidenta Vladimira Putina politikas, ir alumīnija magnāts Deripaska un valstij piederošā enerģētikas giganta «Gazprom» vadītājs Aleksejs Millers, kā arī Putina znots Kirils Šamalovs. Sankcijas paredz jebkādu tām pakļauto fizisko un juridisko personu ASV jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu, kā arī aizliedz Savienoto Valstu jurisdikcijā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām iesaistīties jebkādos darījumos ar sankciju sarakstā minētajiem cilvēkiem un uzņēmumiem.
ASV valdība paziņojusi, ka tiks izdotas vadlīnijas, kā amerikāņiem, kuriem šobrīd ir kādas darījumu attiecības ar sankcijām pakļautajām personām, atbrīvoties no šīm saistībām. Saskaņā ar Baltā nama pārstāvja teikto pēc piektdienas sankciju saraksta izziņošanas to Krievijas fizisko un juridisko personu skaits, pret kurām sankcijas vērsusi prezidenta Donalda Trampa administrācija, sasniedzis 189.
ASV Finanšu ministrijas paziņojums jau atstājis ietekmi uz sankciju sarakstā minēto uzņēmumu akciju kursu. Kā ziņo aģentūra TASS, sarakstā iekļauto Deripaskas uzņēmumu «Rusal» un «En+» akciju kurss Maskavas biržā pēc paziņojuma kritās par desmit līdz 20 procentiem.