Latvijai jābūt pietiekami radošai, lai izmantotu arī tās Eiropas Savienības (ES) programmas, kas nav tikai kohēzija vai lauksaimniecība, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: Latvijai jābūt pietiekami radošai, lai apgūtu līdzekļus arī citās ES programmās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda pārliecību, ka zinātne un pētniecība ir viena no šādām programmām, norādot, ka izglītība kā eksporta pakalpojums attīstās ļoti strauji. Tam par piemēru bijis arī nesenais Ārlietu ministrijas lūgums valdībai piešķirt līdzekļus trīs jaunu amata vietu izveidošanai Latvijas vēstniecībās Indijā un Ķīnā, jo studentu interese par Latviju pieaug. Latvijas vēstniecībā Indijā esot vērojams liels pieaugums saņemto nacionālo jeb ilgtermiņa vīzu pieteikumu skaitā no studentiem, kuru ieceļošanas mērķis ir profesionālās vai augstākās izglītības iegūšana Latvijā.
«Mums ir labs potenciāls, lai Latvijas zinātne, pētniecība un izglītības sistēma varētu pretendēt uz iespējami lielāko ES finansējumu šai nozarei un maksimāli izmantotu šīs iespējas. Vienlaikus jāsaprot, ka gala lēmumu par finansējumu pieņems nevis Eiropas Komisija, bet Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome, un Latvijai ir būtiski koncentrēties uz saprātīgu ES finansējuma izlietošanu visās jomās,» uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka ES budžets ir liels kompromiss, tādēļ ne viss, ko vēlas Latvija, būs iespējams, un sarunas par ES daudzgadu budžetu būs smagas. Tas, ko ministrs sagaida no nozarēm, ir, lai brīdī, kad notiks diskusijas par budžetu un valsts pozīciju paušana attiecībā uz to, Latvijai būtu parādāmi labie piemēri un plāni, kā valsts varētu uzlabot savu zinātnes, pētniecības potenciālu un jebkuru no citām programmām.
«No Latvijas viedokļa raugoties, mēs tomēr esam parādījuši, ka kopumā esam diezgan veiksmīgi un daudz strādājuši pie ES budžeta līdzekļu investīcijas Latvijas attīstībā, bet tas nenozīmē, ka, sākot daudzgadu budžeta diskusiju, varam atslābt - mums jābūt pietiekami radošiem, lai izmantotu arī tās programmas, kas nav tikai kohēzija vai lauksaimniecība, mūsu pašu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Zinātne un pētniecība ir viena no tām,» skaidroja Rinkēvičs.
EP deputāts Krišjānis Kariņš (V) iepriekš paudis, ka ES daudzgadu budžeta kontekstā maksājošās dalībvalstis un to politiķi argumentē, ka ES dalībvalstu nauda netiek lietderīgi izmantota, proti, tiek izsaimniekota dažādos kohēzijas projektos. Šī iemesla dēļ pastāv vēlme samazināt kohēzijas naudu un atvēlēt to vairāk zinātnei un attīstībai.
Tomēr no šīs naudas vairāk nekā 90% paliek Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Somijā un citās bagātajās valstīs, bet tikai 3% no šiem fondiem nonāk Austrumeiropā, skaidroja EP deputāts. Pēc viņa domām, Latvija var nespēt šo naudu iegūt nesakārtotās izglītības un zinātnes sistēmas dēļ, savukārt Rietumos visa zinātne un infrastruktūra ir sakoncentrēta.
«Mūsu zinātnieki kā indivīdi piedalās projektos ārvalstīs, kamēr mēs nespējam šo naudu piesaistīt šeit, jo visi plēšas viens ar otru. Lai mēs varētu gūt lielākas priekšrocības un panākt, ka nākotnes Eiropas fondi turpina nākt uz Latviju, ir jāsamazina milzīgais institūtu skaits līdz desmit vai pieci, kas būtu spējīgi piedalīties un uzvarēt Eiropas konkurencē par šo naudu. Ir jāsaprot, ka neapvienot augstākās izglītības iestādes ir tas pats, kas parakstīt mums nāves spriedumu,» pārliecību pauda Kariņš.