Ir jāpievērš lielāka uzmanība bāriņtiesu darbinieku profesionalitātei, arī atgādinot par samērīguma principu, intervijā Latvijas Radio teica Augstākas tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta direktore Veronika Krūmiņa.
AT pārstāve: jāpievērš lielāka uzmanība bāriņtiesu darbinieku profesionalitātei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesas pārstāve stāstīja, ka gada laikā AT nonāk apmēram 30 lietas par bāriņtiesu lēmumiem, no kurām visvairāk ir par Rīgas bāriņtiesu lēmumiem.
Pēdējo divu gadu laika AT pieņēmusi vairākus blakuslēmumus, izskatot bāriņtiesu lietas. Vienā gadījumā par iespējamu Rīgas bāriņtiesas darbinieka neitralitātes principa pārkāpumu, otrajā - par tās pašas bāriņtiesas rīcību, nesaprātīgi ilgi izskatot lietu par aizgādnības tiesību pārtraukšanu vecākam, kurš nepildīja tiesas lēmumu, bet trešajā - par kādas citas bāriņtiesas rīcību, kad, izskatot lietu par aizgādnības tiesībām, tā nebija saskatījusi pret bērnu vērstas iespējamas seksuālas vardarbības pazīmes.
«Ir jāraugās, ar kādu izglītību un prasmēm mēs pieņemam darbiniekus, kuri strādā šajās jomās. Varbūt tur kaut ko palaižam garām un nenovērtējam, tāpēc jārunā par darbinieku profesionalitāti,» vērtēja Krūmiņa.
«Kopumā nevaru apgalvot, ka bāriņtiesas neievēro samērīguma principu. Taču, ja man prasītu, vai šīm amatpersonām jāpievērš uzmanība un jāmācās, ko nozīmē samērīguma princips, es teiktu - jā,» viņa sacīja. Krūmiņa arī piebilda, ka bieži vien bāriņtiesās radikāli lēmumi tiek pieņemti, jo amatpersonas nespēj saskatīt, kā situāciju varētu risināt citādi.
Viņa arī novērojusi, ka ir gadījumi, kad vecāki neko nedara, lai izkļūtu no krīzes situācijas, lai gan atzīst, ka viņiem nav vienalga. Viņasprāt, ir arī jāstrādā ar vecākiem, lai tie saprastu, ka bērna audzināšana nav tikai pārtikas un dzīvesvietas nodrošināšana, bet gan patiesas rūpes par viņa labklājību un to, kā bērns jūtas.
Krūmiņa stāstīja, ka attiecībā uz jaunāko blakuslēmumu saistībā ar Rīgas bāriņtiesas darbinieka rīcību atbildes no atbildīgajām iestādēm vēl nav saņemtas. AT sagaida, ka situācijai uzmanību pievērsīs gan Labklājības ministrija, izvērtējot, cik profesionāli ir attiecīgie darbinieki un, ko darīt, lai profesionalitāti uzlabotu. Tāpat arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un pati bāriņtiesa, izvērtējot, vai konkrētajam darbiniekam var uzticēt viņam patlaban uzticētās funkcijas.
AT pārstāve norādīja, ka šajā gadījumā darbinieks nav risinājis lietu, bet to uztvēris personiski. Pirms bērna ievietošanas krīzes centrā neesot arī notikusi nopietna saruna ar vecākiem, lai izvērtētu visus apstākļus. Tāpat tiesā bāriņtiesas darbinieks izteicies, ka bijušas darba dienas beigas un viņam nav bijis iespējams kā citādi risināt situāciju.
LETA jau ziņoja, ka AT ar blakus lēmumu vērsusi atbildīgo iestāžu uzmanību uz kādas Rīgas bāriņtiesas amatpersonas iespējamu likumpārkāpumu, pārtraucot bērna aizgādības tiesības, aģentūru LETA informēja AT.
Lietas apstākļi liecina, ka Rīgas bāriņtiesas pārstāvis ar vienpersonisku lēmumu pārtrauca pieteicējai bērna aizgādības tiesības, jo secināja, ka pret bērnu ir pieļauta emocionāla vardarbība, bērna atrašanās ģimenē var negatīvi ietekmēt bērna emocionālo stāvokli, tāpēc bērnam nekavējoties ir jāsniedz palīdzība. Ar bāriņtiesas pārstāvja minēto lēmumu bērns tika arī ievietots krīzes centrā.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa ir saskatījusi iespējamu Administratīvā procesa likuma normu neievērošanu šajā lietā, radot šaubas par konkrētas amatpersonas objektivitāti lietas izskatīšanā.
Pieejamā informācija, tiesas ieskatā, norāda uz to, ka bāriņtiesas pārstāvis nav bijis neitrāls, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem pret lietā notiekošo. AT norāda, ka pret bērnu vērstās verbālās agresijas tiešais avots konkrētajā gadījumā bija nevis bērna māte, bet mātes draugs, proti, ne tas vecāks, kuram bāriņtiesa lēma pārtraukt aizgādības tiesības, bet cita persona.
Bāriņtiesai bija vispirms jānoskaidro, vai bērna māte ir gatava novērst bērnam nelabvēlīgos apstākļus. To iespējams izdarīt, ierosinot lietu par aizgādības tiesību atņemšanu, nevis uzreiz pieņemot vienpersonisko lēmumu saskaņā ar Bāriņtiesu likumu, norādīja AT.