Kad, priecājoties par burvīgo dienu, Zanda ar sešus gadus veco meitu Vecāķos pastaigājās gar jūru, viņām pretim skrēja vīrietis – pilnīgi kails, «visam priekšā tur šūpojoties». Pēc tam abas uzdūrās miesās pilnīgai kailai sievietei, kas vāļājās smiltīs, un visbeidzot vīram, kas no krūmāja viņu vēroja… un ne tikai. Bērns bija šokēts, un arī māmiņa jutās neomulīgi.
TVNET lasītāja ir pārliecināta, ka norādi «Nūdistu pludmale» nekur nav manījusi. Saulkrastu pašvaldībā saka, ka Vecāķu kailo pludmale neatrodas novada teritorijā. Arī Rīgas pašvaldība sliecas domāt, ka tai par Vecāķu nūdistiem rūpe nav jātur. Rīgas pašvaldības policijai par kailo saules pelžu cienītājiem sūdzību nav bijis, tāpēc pēdējā laikā tēma nav tikusi aktualizēta.
Latvijā ir sešas vēsturiski izveidojušās nūdistu pludmales – Vecāķos (uz Kalngales pusi), Inčupē, Vakarbuļļos, Lielupē, Ventspilī un Liepājā. Ventspils, Liepāja un Jūrmala tradicionālās nūdistu pludmales iekļāvušas pašvaldības pludmales zonējumā, izvietojot atbilstošas norādes. Jāteic, ka pa gabalu tās gan nav visai saprotamas.
Neliela intriga
Zanda saka, viņai neesot principiālu pretenziju, ka dabā cilvēki uzturas kaili, tomēr šķitis dīvaini, ka vīrietis ap divpadsmitiem dienā skrien gar jūras malu kā no mātes miesām nācis, neliekoties ne zinis par pretimnācējiem. «Daudz cilvēku nebija, bet nevarētu arī teikt, ka pludmale bija tukša. Tas vīrietis divas reizes mums paskrēja garām. Estētiski tas neizskatījās. Mazā meita pirmo reizi drusku sabijās, ieķērās man rokā. Centos paskaidrot, ka cilvēks rūpējas par veselību, cenšoties pietuvoties dabai ar visu ķermeni. Otro reizi meita, jau pa gabalu pamanījusi vīrieti, sauca: «Mammu, re kur plikiņš skrien!»» Tālāk Zanda redzējusi sievieti, kura, pagriezusies uz sāniem, sauļojās smiltīs.
«Pa gabalu izskatījās kā ronis,» viņa saka. Krūmājā dāmu vērojis vīrietis.
Skaistā diena bijusi manāmi pabojāta.
Kāpēc viņi vispār grib sauļoties pliki? Nūdisti savā mājas lapā skaidro, cik nepievilcīga ir sauļošanās parastajā pludmalē ar burzmu un troksni, kur nav daudz labāk par biroju ar kondicioniera gaisu un mākslīgo apgaismojumu
Nūdisti negrib būt «ofisa zombiji», tāpēc sauļojas kaili un prom no burzmas.
«Kailsauļošanās – tā ir intriga. Nu kā tas būs? Tāpēc vismaz gribētāju pamēģināt tā saucamo nūdistu pludmali netrūkst. Tālākais jau atkarīgs no pirmajā reizē gūtās pieredzes,» teikts nūdistu mājas lapā.
Lūriķis atnāk neaicināts
Nūdistu pludmalei Vecāķos ir sena vēsture – tā radusies 1925. gadā. Tomēr Zanda uzskata, ka nūdistu pludmales vajadzētu pārcelt uz nomaļākām vietām. «Kad šīs pludmales vēsturiski veidojās, tās atradās nomaļās teritorijās, kur tikpat kā neviens neieklīda, bet tagad šīs vietas ir plaši apmeklētas.» Pēc viņas domām,
bērniem šādi skati nav piemēroti, tāpēc pie pludmalēm jābūt ļoti skaidrām norādēm, varbūt pat vārtiņiem.
Sieviete uzskata, ka maksas iekasēšana par sauļošanos plikam būtu ne vien labs veids, kā iegūt papildu līdzekļus pludmales labiekārtošanai, bet arī pasargātu pašus nūdistus no maniakāliem lūriķiem.
Tikmēr nūdisti uzskata, ka nepastāv strikta robeža starp viņiem un «tiem citiem».
«Arī tie citi dušā dodas kaili un, kas zin, varbūt kādā karstākā naktī pat zem segas guļ kaili. Arī tie citi kādā brīdī piedzīvo savu ķermeni.»
Jāteic, ka nūdistu pludmales Latvijā vienmēr bijušas populāras. Īpaši daudz to bija Ulmaņlaikā, kad valdīja ķermeņa kults un modē bija nosauļoti, sportiski ķermeņi un saules peldes. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados bez drēbēm varēja uzturēties Ķemeros, Zaķusalā, Mežaparkā, noteiktās dienās Dzintaros un Bulduros. Padomju laikos pliksauļošanās tika padzīta pagrīdē un apritē atgriezās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.
Pēc neatkarības atjaunošanas cilvēkus, kas sauli un jūru gribēja baudīt bez apģērba, traucēja īpaši daudz lūriķu.
Diemžēl arī mūsdienās netrūkst glūņu, kas uzturas krūmājā vai nekaunīgi apsēžas netālu no sievietes, kas sauļojas kaila. Šā iemesla dēļ nūdistu pludmalē nav pieņemts valkāt saulesbrilles.
Pirmā nūdistu organizācija dibināta 1898. gadā Vācijas pilsētā Esenē.
