Sabrukušā veikala «Maxima» apsargs: Lēmumu par evakuāciju varēja pieņemt tikai vadība

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Lēmumu par veikala evakuāciju varēja pieņemt tikai veikala vadība, trešdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanā liecināja traģēdijā cietušais bijušais SIA «Maxima Latvia» apsargs Igors Vītols.

Viņš norādīja, ka gados pirms sabrukuma signalizācija ieslēdzās bieži dažādu iemeslu dēļ, piemēram, to izraisījis sadūmojums no virtuves. Vītols skaidroja, ka gadījumos, kad atskanēja signalizācija, apsardzes darbinieki, ievadot četru ciparu kodu, apturēja signalizācijas darbību un veica objekta apsekošanu, lai konstatētu jebkādus draudus.

Viņš skaidroja, ka bieži tika saukta firma, kas veica signalizācijas apkopi, taču situācija nemainījās. Vītols veikalā Priedaines ielā strādāja kopš 2013.gada aprīļa. Šajā laikā viņš pieredzējis piecas līdz septiņas reizes, kad signalizācija nostrādājusi bez pamata.

Bijušais apsargs arī uzsvēra, ka traģēdijas dienā, kad ap plkst.16 atskanēja signalizācija, netika konstatēts tās ieslēgšanās cēlonis, un tika izsaukta firma, kas veica signalizācijas apkopi. Viņš arī skaidroja, ka īsi pēc signalizācijas nostrādāšanas pie apsargiem ieradās celtniecības firmas «Re&Re» pārstāvis, kurš skaidroja, ka pagrabā tika veikti metināšanas darbi, kas varēja radīt sadūmojumu.

Vītols tiesai arī uzsvēra, ka turpinās uzturēt savu prasības pieteikumu morālā un fiziskā kaitējuma kompensācijai 900 000 eiro apmērā. Viņš skaidroja, ka sagruvuma rezultātā guva ilgtermiņa traumas, tostarp hroniskas sāpes un psihosomatiskus traucējumus.

Vītols arī tiesai vairākkārtīgi norādīja, ka nevienā brīdi nebija instruēts par evakuācijas kārtību, kā arī padziļināti iepazīstināts ar ugunsdrošības sistēmu, kas bija uzstādīta veikalā.

Tiesas sēdes laikā apsūdzēta Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks tiesai arī lūdza nozīmēt rokraksta ekspertīzi vairākiem dokumentiem, uz kuriem redzams būvdarbu vadītāja Andreja Kuļešova paraksts. Par Kuļešova paraksta viltošanu jau 2014.gada tika piespriests sods piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Savukārt prokuratūra tiesai lūdza uzaicināt vairākus cietušos, kā arī atkārtoti uzaicināt SIA «Gamma» pārstāvi. Lietas dalībnieki tiesai lūdza laiku iepazīties ar prokuratūras lūgumiem.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 5.jūnijā plkst.10.

Kā ziņots, tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu