Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Indijā dzīvojoša latviete: Es šeit vienatnē neceļotu

  • Raksts
  • Foto
Foto: privātais arhīvs

Agate ir meitene no Latvijas, kas jau četrus gadus dzīvo Indijā. Tomēr ar šiem gadiem nav bijis pietiekami, lai iedzīvotos un pieņemtu tik atšķirīgo kultūru un tradīcijas. Vietējo acīs viņa joprojām tiek uzskatīta par tūristi un līdz ar to neierobežotu naudas avotu. Sarunā ar TVNET Agate atklāj, kā tas ir - būt baltajai sievietei Indijā.

Lai gan daudziem rietumniekiem Indija ir garīgo ceļojumu mērķis un ēteriska vieta, kur «atrast sevi», Agate šajā Āzijas valstī nonāca, pavisam citu nodomu vadīta. Studiju laikā viņa internetā nejauši iepazinās ar indiešu puisi. «Sākām kā draugi, bet pēc četriem gadiem attapos Indijā,» saka Agate. Neilgi pēc tam pāris apprecējās un viņa pavisam pārcēlās uz Indiju, kas, viņasprāt, ir pilnīgs pretstats Latvijai.

Baltajiem nauda aug kokos

Šobrīd Agate ar vīru dzīvo nelielā pilsētiņā Utarpradēšas štatā, kas atrodas valsts ziemeļos - viņu mājvietu un Himalaju kalnus šķir vien trīs stundu brauciens. Šajā Indijas daļā ziemas ir aukstas, sniega gan tur neesot, bet vilnas zeķes pa nakti gan kājās jāuzvelk.

Abi jaunieši iztiku pelna, nodarbojoties ar piensaimniecību, taču indiešu kāzu sezonā Agate piepelnās ar grezno svinību fotogrāfiju pēcapstrādi.

Strādā viņa tikpat daudz un smagi kā jebkurš cits indietis, tomēr vietējo vidū valda priekšstats, ka viņai naudas netrūkst, jo visi baltie taču ir bagāti. «Cilvēki, kuri mani redz pirmo reizi, neaizdomāsies par to, cik ilgi es te esmu bijusi un ka manas iespējas iegūt naudu ir tieši tādas pašas kā katram indietim,» stāsta Agate, piebilstot, ka ādas krāsas dēļ viņa joprojām Indijā tiek uzskatīta par tūristi un vienmēr ir uzmanības centrā.

Cīņa par privātumu

Meitene atzīst, ka iedzīvoties jaunajā vidē bijis ļoti grūti, taču viņa ir centusies pielāgoties, cik spēj, jo ir nogurdinoši un bezjēdzīgi censties nemitīgi pierādīt savu taisnību un prioritātes. «Te viss ir pilnīgi pretēji kā Latvijā - sākot jau ar to, ka indieši nekad nekur neierodas laikā, un beidzot ar ģimenes pieauguma plānošanu, kas šeit ir kā likums, nevis paša pāra personīgā izvēle.»

Indijā tradicionāli dominē kopienu kultūra - visi viens par otru visu zina un informēti ir ne tikai visi neskaitāmie ģimenes locekļi, bet pat kaimiņi. Tāpēc lielākais izaicinājums Agatei esot bijusi cīņa par privātumu: «Šeit cilvēki ir ziņkārīgi, pārlieku draudzīgi, nosodoši. Viņiem ir grūti saprast, ka es negribu, lai kaimiņi zina visu par mani, un ka es dažreiz gribu paēst vakariņas divatā ar savu vīru. Man ir paveicies, ka vīra ģimene ir ļoti pretimnākoša un saprot, ka man ir citādākas vajadzības nekā visiem pārējiem šeit. Tāpat esmu cīnījusies un joprojām cīnos pret ļoti tipisko sievietes tēlu Indijā.»

Tradīcijas pret izvēles brīvību

Agate uzskata, ka situācija sieviešu tiesību jomā Indijā ar katru gadu uzlabojas: «Te nav nekādu likumu, kas ierobežotu sieviešu tiesības. Tieši otrādi - ar dažādām subsīdijām un «vaļīgākiem» likumiem sievietes tiek iedrošinātas uzņemties vairāk atbildības, piemēram, saņemot kredītu.» Taču lielākā daļa sabiedrības, viņasprāt, savos uzskatos nav tikusi līdz 21. gadsimtam. Daudzi - gan vīrieši, gan sievietes - joprojām uzskata, ka sievietes drīkst tikai audzināt bērnus, gatavot ēst un rūpēties par mājsaimniecību.

Tradicionāli Indijā vecāki izvēlas savu bērnu dzīvesbiedrus, taču arī tas pamazām mainās un arvien vairāk jaunu cilvēku paši izvēlas savus partnerus. Piemēram, Agates vīra vecākiem nav bijuši iebildumi, ka dēls sievu izvēlējies pats, taču viņa brālim sieva tika izvēlēta tradicionālā veidā - tā bija viņa brīva izvēle ļaut vecākiem par to parūpēties. Tajā pašā laikā joprojām ne visiem jauniešiem ir šādas izvēles iespējas un lielākā daļa ir spiesta pakļauties vecāku vēlmēm.

FOTO: privātais arhīvs

Drošības jautājums

Pirms pārcelšanās uz Indiju Agate bieži saņēma tādus komentārus kā «Indija ir bīstama, sievietēm turp vispār nevajadzētu braukt» un tamlīdzīgi. Jautāta, vai Indijā viņa jūtas droši, Agate atbild: «Es zinu, ka Indija nav drošākā vieta pasaulē. Es te vienmēr esmu uzmanīga un izvērtēju, kur un kad eju, kā arī ar kādiem cilvēkiem izvēlos kontaktēties. Tajā pašā laikā uzmanīga esmu arī Latvijā vai jebkur citur pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Indija ir otrā lielākā valsts pasaulē, tādēļ šķiet, ka šeit notiek vairāk noziegumu nekā citās valstīs, bet tā nav patiesība.»

Meitene atzīst, ka vairāk nepatīkamu gadījumu viņa ir piedzīvojusi Latvijā, nevis Indijā. Viņa stāsta: «Pazīstu gan latviešus, gan indiešus, kuri ir apceļojuši Indiju, arī vienatnē ceļojošas latvietes, kas nav saskārušās ar drošības problēmām. Bet tas nenozīmē, ka visiem tā paveiksies. Viss ir atkarīgs no tā, cik uzmanīgs esi. Jebkurā valstī.»

Viena no svarīgākajām lietām ir atbilstošs, piedienīgs apģērbs, taču tas arī atkarīgs no pasākuma vai vietas, ko apmeklē. Pasākumā, kur lielākoties pulcējas jauni un izglītoti cilvēki, var atļauties ierasties kleitā bez piedurknēm, bet, ja jāsatiek vecāki vai mazāk izglītoti cilvēki, atsegti pleci var piesaistīt nevēlamu uzmanību, skaidro Agate.

Kā neiekulties nepatikšanās Indijā, Agati ir labi apmācījis vīrs: «Zinu, ka viņš vienmēr parūpēsies par manu drošību gan fiziski, gan arī izglītojot mani par to, kā ģērbties dažādās vietās, kur iet, kur neiet un tā tālāk. Bet jāatzīst, ka es personīgi vienatnē pa Indiju neceļotu.»

FOTO: Privātais arhīvs

Kā apmuļķot tūristus?

Daudzi patērētājsabiedrības nogurdināti rietumnieki dodas uz Indiju meklēt autentisku pieredzi, garīgu piepildījumu, mācīties jogu un meditēt. Kādam tas var izrādīties patiešām noderīgi, bet bieži vien gadās uzķerties uz «viltus guru», kas par neadekvātu samaksu naivajiem tūristiem māca mistiskus rituālus un apšaubāmas «gudrības».

Agate uzsver, ka Indijā - tāpat kā citās tūristu iecienītās valstīs - ir neskaitāmi veidi, kā vietējie iemācījušies apšmaukt tūristus: «Te ir ļoti daudz cilvēku, kuru darbs ir izlikties par izpalīdzīgiem vietējiem, bet patiesībā viņi mēģina tūristus piesaistīt kādam veikalam, viesnīcai un pat guru, par katru pievilināto tūristu pēc tam saņemot komisiju. Te patiešām ir jābūt uzmanīgiem, jo indiešiem šķiet, ka mums ir bezgala daudz naudas, tādēļ uzcenojums visam ir milzīgs. Gandrīz vienmēr mums cena šķitīs pieņemama, jo Eiropā viss ir daudz dārgāk, bet 99% gadījumu tu tāpat pārmaksāsi. Te bez kaulēšanās nekā.»

Nākotnē Agate kopā ar vīru vēlas pārcelties uz Latviju, taču šā plāna īstenošana prasot vairāk laikā nekā gribētos. Agate saka: «Mans vīrs ļoti mīl Latviju un vēlas tur dzīvot. Dzīve Indijā ir tikai stiprinājusi manu mīlestību pret Latviju.»