Ārēju spēku iejaukšanās vēlēšanās Latvijai ir aktuāla jau kopš neatkarības atgūšanas, šodien diskusijā «13. Saeimas vēlēšanas - pārbaudījums demokrātijai?» sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Eksperte: Ārēju spēju iejaukšanās vēlēšanās Latvijai aktuāla kopš neatkarības atgūšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ozoliņa gaidāmās vēlēšanas salīdzināja ar Dziesmu un deju svētkiem, kur dejotprasmes vai dziedātprasmes vietā politiķi mēģinās parādīt savu domu un pārliecības spēku.
«Pēdējā laikā runājam par jaunām tendencēm vēlēšanu procesā - iejaukšanos no ārpuses. Latvijai šī tendence nav jauna, jo kopš neatkarības atgūšanas ikvienas vēlēšanas bija saistītas ar iejaukšanos no ārpuses,» teica eksperte.
Politoloģe tāpat atzina, ka nacionālās vēlēšanas vairs sen nav nacionālas, jo dzīvojam globalizētā laikmetā, kas atstāj iespaidu uz pamatvērtībām, kas savukārt izšķir balsojumu.
Vienlaikus viņa pauda, ka tehnoloģijas attīstās daudz straujāk, nekā sabiedrība to spēj aptvert, secinot, ka jau labu laiku sociālie tīkli lieto indivīdus noteiktu mērķu sasniegšanai un ne otrādi. Līdz ar to Ozoliņa uzsvēra, ka cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem šajā situācijā.
Runājot par vēlēšanām, Ozoliņa norādīja, ka mūsdienās ļoti būtiska ir nevis socioloģija par atbalstu partijām vai to kandidātiem, bet gan cilvēku emociju vadība, turklāt arvien mazāka nozīme ir tam, ko domājam - svarīgāk ir tas, ko mums liek domāt.