No visām Baltijas valstīm Latvija ir visvairāk pakļauta propagandas riskiem, tāpēc svarīgi ir domāt par atbalstu Nacionālo elektronisko plašsaziņas padomes (NEPLP), kas būtu būtisks solis informatīvās telpas aizsardzībai, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš atzīmēja, ka būtisks ir priekšlikums, ka retranslācijas apraides atļaujas saņemšanas gadījumā NEPLP jābūt informācijai par patiesā labuma guvēju, lai nākotnē padome spētu efektīvāk strādāt ar informācijas telpas aizsardzību, kam nepieciešams arī Ārlietu ministrijas un drošības iestāžu atbalsts.
NEPLP Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters sacīja, ka šāds drošības atbalsts nepieciešams, jo ir gadījumi, kad Indijas produkts reģistrēts Latvijā, bet tā pārstāvis ir no Izraēlas, savukārt gala saknes ir Krievijā. Tāpēc sadarbība ar drošības iestādēm ir nepieciešama, lai pārkāpuma vērtēšanas gadījumā noskaidrotu, vai viss atbilst starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumam.
Vienlaikus Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka, padomei ierobežojot naida runu un propagandu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, jāņem vērā saturs, nevis kanāla programmas atšķirības. Savukārt NEPLP valdes loceklis Patriks Grīva uzsvēra, ka katrai programmai ir sava apraides atļauja, tāpēc NEPLP nav tādu instrumentu, kas ļautu vērtēt pārkāpumus tikai saturā. Telekomunikācijas operatora «Lattelecom» Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis piebilda, ka nepieciešams izstrādāt šādu mehānismu, kas to atļautu.
Lielpēters arī atzīmēja, ka patlaban arvien aktuālāka un pieprasītāka kļūst interaktīvā televīzija, savukārt pierobežas reģionos, kur ir mazāks maksātspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, vairāk patērē bezmaksas virszemes televīziju. «Ja nākamajā gadā no valsts budžeta varētu saņemt 1,8 miljonu eiro finansējumu sabiedriskā pasūtījuma plānā par virszemes televīziju, tad varētu paplašināt tās saturu un mazināt citu retranslējamo kanālu saturu, kas ir krievu valodā,» norādīja NEPLP pārstāvis.
Saeimas komisijas sēdē esošie dalībnieki sliecās atbalstīt NEPLP un Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus. Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem turpināsies 23.maijā plkst.10 403.telpā, Jēkaba ielā 16.
Kā ziņots, iepriekš tika panākta vienošanās, ka darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu pašlaik Saeimā iesniegtajiem grozījumiem. Par grozījumiem varētu aicināt Saeimu konceptuāli balsot šonedēļ.
Izmaiņu veikšana likumā rosināta, lai ierobežotu Kremļa propagandu Latvijā. Ņemot vērā, ka atbildīgās institūcijas neesot izstrādājuši nepieciešamos priekšlikumus, Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) iepriekš norādīja, ka pašlaik «jādzēš ugunsgrēks un risinājumi cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami jāizstrādā Saeimai».
Sākotnēji rosinātais priekšlikums paredz noteikt, ka televīzijas satura izplatītājiem pamatpakalpojumā (pamatpakā) ir jānodrošina vismaz 90% satura kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodām. Tāpat rosināts kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem.
Jau vēstīts, ka iebildumus pret 90% kvotu paudusi paudušas nozares organizācijas, aicinot rast citādāku risinājumu.
