Pēc 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām eiroskeptiķu skaits deputātu vidū varētu pieaugt, trešdien atzinis EP prezidents Antonio Tajāni.
EP prezidents: Eiroskeptiķu skaits EP varētu pieaugt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pēc gada laikā no 23. līdz 26.maijam Eiropas nākotne atradīsies aptuveni 450 miljonu eiropiešu rokās,» preses konferencē norādīja Tajāni.
Atbildot uz jautājumu, vai vēlēšanās, kas notiks tikai dažas nedēļas pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), eiroskeptiķu skaits EP deputātu vidū pieaugs, viņš atbildēja: «Iespējams, jā.»
«Taču mums šī gada laikā smagi jāstrādā, lai bruģētu ceļu uz proeiropeisku parlamentu,» piebilda bijušais ES komisārs, kas pārstāv Itāliju, kur tikko divas eiroskeptiski noskaņotās partijas vienojušās par jaunās valdības veidošanu.
Šobrīd aptuveni 80 no 751 EP deputāta pieder frakcijām, kas krasi iestājas pret ES.
Bijušā britu eiroskeptiķu līdera un aktīvākā «Breksita» aizstāvja Naidžela Faržā vadībā darbojas Eiropas Brīvības un tiešās demokrātijas frakcija, kuras sastāvā ir arī itāļu populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas kopīgi ar labējo Līgu veido nākamo Itālijas valdību. Savukārt galēji labējā Francijas Nacionālā fronte vada Eiropas nāciju un brīvību frakciju.
«Mums nepieciešamas labas atbildes, jo problēma nav [tradicionālajās] partijās, bet tajā, ka daudzi pilsoņi nevēlas balsot par šīm partijām,» norādīja Tajāni. «Nepieciešams pilsoņiem parādīt, ka Eiropa gādā par viņu labklājību un viņu aizsardzību.»
EP prezidents piebilda, ka saskaņā ar Eirobarometra šī gada datiem divas trešdaļas eiropiešu apzinās priekšrocības, kādas tiem sniedz dalība ES.
Tas ir augstākais rādītājs, kāds konstatēts kopš 1983.gada.
Šogad Itālija ir vienīgā starp dalī9b valstīm, kurā mazāk nekā puse pilsoņu jeb tikai 44% uzskata, ka dalība ES viņu valstij nāk par labu.
Tajāni pauda pārliecību, ka itāļu neuzticībā ES daļēji vainojama citu bloka dalībvalstu nepietiekamā rīcība, lai mazinātu nelegālās imigrācijas spiedienu uz Itāliju.
«Eiropas iesaistīšanās nāca pārāk vēlu, un pilsoņi ir neapmierināti ar to, ko Eiropa paveikusi šajā jautājumā,» uzsvēra EP prezidents.