Kad tiks publicēts Valsts drošības komitejas (VDK) ziņotāju saraksts, sabiedrība izrādīs ziņkāri un, iespējams, par vienu otru pasmiesies vai pašausmināsies, bet dzīvi tas nemainīs, izteicās Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Vēsturnieks ir pārliecināts, ka «čekas maisi» ir jāpublisko, un viņu nemāc šaubas, ka tajos varētu būt kādi falsificējumi, piemēram, tiesas pārsvarā nekonstatējot cilvēku sadarbību ar VDK, jo vainīgs esot likums, kas to padarot faktiski neiespējamu. «Tā «čekas maisu» lieta beidzot ir jānoslēdz, nav jēgas to ilgāk turēt slepenībā,» piebilda Kangeris.
VDK izpētes komisijai šomēnes ir jāiesniedz gala ziņojums par laika posmu līdz 2018.gada 31.maijam. Līdz tam laikam vajadzētu būt gatavam arī komisijas rakstu piektajam sējumam, klāstīja VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs. Līdz ar to gan nevarēšot teikt, ka VDK tematika ir izpētīta, jo dokumentu klāsts esot milzīgs. Piemēram, krimināllietas vien ir vairāk nekā 50 000, kopumā apmēram 15 miljoni lappušu.
Pēc Kangera stāstītā, problēmas pētniecībā bija galvenokārt ar piekļuvi tā sauktajiem «čekas maisiem» - VDK aģentu kartotēkai un daļēji vispār dokumentiem, kas atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC), kas ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās. Viens no viņu iebildumiem bija, ka šajos dokumentos ir minēti personu vārdi, personu dati, tāpēc tos nevarot rādīt. Tikai pagājušā gada 30.novembrī SAB vadītājs Jānis Maizītis piekrita atļaut komisijas locekļiem iepazīties ar visiem dokumentiem, arī ar aģentu kartotēku un pārējiem dokumentiem, kuros ir minēti personu vārdi, skaidroja Kangeris.
Pēc viņa teiktā, tikai pēc pērnā gada 30.novembra komisijas locekļi arī sāka pieprasīt tās slepenības atļaujas, kas nepieciešamas darbam SAB telpās. VDK dokumenti kā tādi neskaitās slepeni, uzsvēra Kangeris. Divu gadu laikā komisijai sarakstē ar SAB izdevās saņemt SAB atzinumu, ka šie dokumenti nav slepeni. Slepenības atļauja bija nepieciešama tikai, lai strādātu SAB telpās.
