Skolotājs: Laiki ir mainījušies, nepietiek vien ar formulu un jēdzienu zināšanu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Ikviens skolēns Latvijā ir pelnījis iespēju iegūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, materiālā stāvokļa, etniskās piederības un citiem faktoriem. Iepriekšējā vispārējās vidējās izglītības satura reforma Latvijā ir notikusi pirms 10 gadiem, kuru laikā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas: sabiedrība ir kļuvusi globalizētāka un daudzveidīgāka; relatīvas ir kļuvušas ne tikai ģeogrāfiskās, bet arī tās robežas, kas šo gadu laikā ir nosēdušās cilvēku prātos; tehnoloģijas ir neatgriezeniski transformējušas mūsu mācīšanās, darba un ikdienas komunikācijas ieradumus; darba tirgus ir kļuvis prasīgāks pret skolu beidzējiem, apliecinot, ka faktu, formulu un jēdzienu zināšana ir nepietiekama, lai gūtu panākumus un būtu veiksmīgs vispārējas konkurences apstākļos, uzskata Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktores vietnieks Oskars Kaulēns.

Tāpat ir veikti neskaitāmi izglītības pētījumi un zinātnieki ir kļuvuši prasmīgāki, skaidrojot, kādos apstākļos un kādā veidā notiek mācīšanās un kādās situācijās mēs vienkārši uzņemam informāciju, neiekustinot tikpat kā nevienu smadzeņu šūnu, norāda Kaulēns.

«Izglītības saturam, kas tiek apgūts skolās, ir jāiet roku rokā ar pārmaiņām, kādas notiek sabiedrībā ne tikai Latvijā, bet arī plašākā kontekstā. Ja palūkojas uz pašreiz spēkā esošo mācību priekšmetu standartu, mani personīgi bažīgu dara tajā formulētie sasniedzamie rezultāti, kas no skolēniem vairāk prasa mehānisku faktu un jēdzienu iekalšanu grūti aptveramā apjomā tā vietā, lai atvēlētu laiku un telpu domāšanas darbību veikšanai un padziļinātas izpratnes veidošanai. Tāpat skolēniem formulētie sasniedzamie rezultāti ietver formulējumus, kas nedod skaidras norādes, kas no skolēna tiek gaidīts mācību procesa iznākumā un ko es kā skolotājs esmu tiesīgs no viņa prasīt. Kā lai skolotājs pārliecinās, vai skolēns «izprot ekosistēmu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā» (bioloģija, 9. klase), «raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību» (pasaules vēsture, 9. klase), «apzinās altruisma nozīmi: izprot ziedošanas, sponsorēšanas, mecenātisma, filantropijas nepieciešamību» (sociālās zinības, 9. klase) vai «izprot latviešu valodas nozīmi mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā» (latviešu valoda, 9. klase)?» pauž Kaulēns, kurš ir arī «Skola2030» mācību satura izstrādes un profesionālās pilnveides eksperts.

Kaulēns norāda - nav runa par to, ka tas skolēniem nebūtu nepieciešams, taču jautājums ir, kā pārliecināt skolēnus, ka saturs, kas skolas programmā apgūstams, viņiem pašiem ir nozīmīgs un vērtīgs; kā formulēt mācīšanās procesa rezultātus tā, lai skolēni paši varētu sekot līdzi un izvērtēt savu progresu; kā palīdzēt skolotājiem labāk ieraudzīt skolēniem mācāmā satura jēgu un praktisko lietojamību, īpaši situācijās, kad eksāmens un mācību priekšmetu olimpiādes vairs nav galvenais profesionālās meistarības apliecinājums.

«Skola2030» ietvaros izstrādātajā mācību saturā ir mēģināts paveikt tieši to: aktualizēt, konkretizēt un piešķirt lielāku jēgu un pārbaudāmības pakāpi saturam, kas skolēniem būs jāapgūst skolā. Un nevis tāpēc, lai mācīšanās procesu padarītu automatizētu un racionālu (lasi - izmērāmu), bet tāpēc, lai skolēni varētu uzņemties lielāku atbildību paši par savu mācīšanos un sistemātiski izvērtētu savu izaugsmi.

«Es ticu, ka mācīšanās procesa dziļākā jēga ir ieraugāma tad, ja mācību saturs tiek apgūts ar izpratni un iedziļināšanos un tas ļauj labāk ieraudzīt, cik atšķirīgos veidos iespējams nonākt pie viena un tā paša precīzi formulētā sasniedzamā rezultāta,» viņš piebilst.

Kaulēns norāda, ka vairākus gadus nodarbojas ar skolotāju tālākizglītošanu, vadot mācību nodarbības par dažādiem ar mācību metodiku un efektīvu stundu plānošanu saistītiem jautājumiem. Šo gadu laikā viņam ir bijusi iespēja tikties ar simtiem skolotāju no daudzām Latvijas un Eiropas skolām, lai kopīgi mācītos un sarunātos par nepieciešamajām pārmaiņām izglītībā.

«Esmu absolūti pārliecināts, ka jau šobrīd Latvijas skolās ir neskaitāmi skolotāji, kuri dara, mēģina, kļūdās un mācās no savām kļūdām, lai nodrošinātu skolēniem pēc iespējas labāku un daudzveidīgāku mācīšanās pieredzi. Esmu saticis pārsteidzošus pedagogus, kuri, neskatoties uz savu cienījamo vecumu un darba stāžu, ar entuziasmu runā par skolēniem un ar konkrētiem piemēriem no mācību stundām var apliecināt, cik vērts un nozīmīgs viņiem ir skolotāja pienākums. Tāpēc esmu pārliecināts, ka skolotāji Latvijas skolās jau šobrīd ir zinoši un varoši, lai iesaistītos gaidāmo pārmaiņu sekmīgā īstenošanā,» norāda Kaulēns.

«Skola2030» nav par iepriekšējās profesionālās pieredzes apšaubīšanu vai noliegšanu.

Es personīgi uz to raugos kā uz jaunu grūdienu mērķtiecīgākai un sistemātiskākai darīšanai. Tas ir mēģinājums apzināt labās prakses piemērus, kas jau šobrīd tiek īstenoti ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu izglītības sistēmā, un radīt skolēniem un skolotājiem iespējami labāku savstarpējās mācīšanās ietvaru.

Kaulēns norāda, ka tas ir mēģinājums skaidri un saprotami definēt valsts pasūtījumu izglītībā, kur vienlīdz svarīga ir gan skolēnu, gan skolotāju profesionālā izaugsme.

«Es apzinos, ka, neskatoties uz manu iepriekšējo darba pieredzi skolā, gaidāmo pārmaiņu sakarā man būs daudz jāmācās un jāpielāgojas, jo es ne tuvu visu zinu un māku. Taču aicinu savus kolēģus uz gaidāmajām pārmaiņām raudzīties kā uz profesionālās izaugsmes iespēju arī mums pašiem. Mēs strādājam profesijā, kas no mums pieprasa nemitīgu profesionālo iemaņu atjaunināšanu un katru dienu liek kļūt par iespējami labāko sevis versiju. Tāpēc tik ilgi, kamēr darbs skolā būs mūsu personīga izvēle, nevis apstākļu diktēta nejaušība, es aicinu sev atgādināt: arī es to varu, tāpēc mums izdosies,» viņš norāda.

Runājot par jaunā mācību satura veidošanas procesu, Kaulēns norāda -

iespējams, kādam no malas varbūt šķiet, ka jaunā mācību satura veidošana ir bijis viegls un pavadoša entuziasma pilns process, taču nonākt pie kopsaucēja situācijā, kur pie kopīga rezultāta strādā dažādu jomu profesionāļi ar savu pieredzi un redzējumu, nebūt nav viegli.

«Reformas sakarā problēma nav tajā, ka katrai ieinteresētajai pusei ir savs atšķirīgs viedoklis un redzējums par skolēniem apgūstamā satura apjomu un tajā ietvertajiem akcentiem. Mani vairāk satrauc tas, ka mācību satura atslogošanas un ērtākas lietojamības vietā mēs izglītības standartā nonāksim turpat, kur esam bijuši iepriekš, - pie kārtējā vecmāmiņas lupatu deķa, kur līdzīgi mācību satura gabali būs izmētāti kur kurais pagadās, un lietotājam nebūs skaidrības, kāpēc deķis izskatās tieši tāds un ne citādāks,» klāsta Kaulēns.

Pēc principa «ka tik var apsegties».

«Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka izglītība 21. gadsimtā nedrīkst kļūt par propagandas instrumentu un skolas un skolotāju uzdevums nav atrisināt visas problēmas, kas būtu risināmas arī citām sabiedrības struktūrām, piemēram, ģimenei. Ja vēlamies, lai skolēni arī pēc skolas beigšanas vēlētos mācīties mūža garumā, mums kā sabiedrībai ir morāls pienākums nodrošināt viņiem pēc iespējas daudzveidīgāku mācīšanās pieredzi,» viņš akcentē.

Tāpat Kaulēns uzskata, ka Latvijā mēs pārāk maz pievēršam uzmanību tam, ka vienas skolas skolotāji strādā ar vieniem un tiem pašiem skolēniem, līdz ar to kopēja sadarbības struktūra var nodrošināt lielāku iespēju skolēniem izvirzītos mērķus sasniegt ātrāk un efektīvāk.

«Šis ir īstais brīdis un laiks, lai skolotāji atvērtu savu kabinetu durvis un sāktu tā pa īstam profesionāli sarunāties. Es nemēģinu apgalvot, ka Latvijas skolās šādas sarunas nenotiek, taču tām ir jānotiek mērķtiecīgi un regulāri. Mācīšanās process iegūst citu kvalitāti, ja ikviens skolas dzīvē iesaistītais - skolēni, vecāki un skolotāji - piedalās kopīgas vīzijas radīšanā un īstenošanā. Taču to ir grūti panākt, ja profesionālu sarunu un problēmu risinājumu meklēšanas vietā mēs labāk izvēlamies problēmas neredzēt vai noklusēt.

Es ceru, ka sekmīgi īstenotu pārmaiņu rezultātā skolu organizācijas kultūra būtiski mainīsies un skolotāju savstarpējā sadarbība tiks novērtēta kā iespēja, nevis apgrūtinājums,» viņš norāda.

Kā skolotājam pieredzes apmaiņas programmu ietvaros Kaulēnam ir bijusi iespēja viesoties vairākās Lielbritānijas un ASV skolās.

«Manuprāt, svarīgākā atšķirība, kas ir novērojama šo skolu darbībā salīdzinājumā ar skolām Latvijā, ir nevis mācību procesa organizācijā vai skolai pieejamā finansējuma apjomā, bet gan tajā, kā skolās var ieraudzīt kopīgās vīzijas un vērtību iedzīvināšanu. Un tas ir mūsu domāšanas un attieksmes, nevis metodiskā darba jautājums, proti, kā mēs redzam mācīšanās procesu un kāds, pēc mūsu ieskatiem, ir izglītības mērķis. Es personīgi atbalstu uzskatu, ka vērtību, attieksmes un konkrētas rīcības veidošana skolēniem ir svarīgāka par nebeidzamu atmiņas un reproducēšanas spēju treniņu. Taču nevienu vērtību, nevienu rīcību nav iespējams iemācīt, tikai sarunājoties par to, ka šādi rīkoties būtu labi. Tāpēc jau mēs atkal un regulāri atgriežamies pie darīšanas jautājuma,» viņš norāda.

Vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums ceturtdien konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma bija rosinājusi IZM. Tomēr koalīcijas partiju politiķi iepriekš pauda, ka vēl ir daudz jautājumu par šo IZM piedāvājumu. Šo reformu IZM rosinājusi sākt ieviest ar 2019.gada 1.septembri.

Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi IZM.

Komentējot šos lēmumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka par IZM piedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai. «Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā. Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka IZM centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem,» norādīja Kučinskis.

Vēl iepriekš, ZZS pārsvarā balsojot pret vai atturoties, Saeima otrajā lasījumā noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītos grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp paredzēja pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu