Ar sociālo mediju palīdzību izplatīt baumas vēlēšanu kampaņu laikā mūsdienās kļuvis daudz vieglāk, šodien konferencē «Riga StratCom Dialogue 2018» atzīmēja Francijas Panteona-Assas universitātes informācijas un komunikācijas profesors Arno Mersjērs.
Eksperts: Sociālajos medijos var viegli izplatīt baumas vēlēšanu laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mersjērs skaidroja, ka baumu izplatīšana vēlēšanu kampaņu laikā nav nekas jauns un tā ir ierasta prakse. Parasti tas tiek darīts, lai radītu maldīgu priekšstatu par kandidāta seksualitāti, ienākumiem un parādītu kandidātu kā negodīgu personu, sacīja profesors, vienlaikus vēršot uzmanību, ka mūsdienās šī problēma ir samilzusi, jo ar sociālo mediju palīdzību baumas izplatīt ir daudz vieglāk.
«Nereti maldi un baumas tiek izplatītas tāpēc, ka cilvēki kļūst par «noderīgajiem idiotiem», jo izplata baumas, pat nezinot, kas ir to avots, un vai baumas ir patiesas. Jauna problēma ir arī fakts, ka viltus ziņas ir kļuvušas par tirgu, proti, cilvēki izplata vai rada viltus ziņas, jo ar šādu ziņu palīdzību tie pelna sev naudu. Viņi to dara bez jebkādas intereses par vēlēšanām, tiem vienkārši ir interese radīt baumas un nopelnīt, kas mūsdienās ir jauns izaicinājums,» skaidroja Mersjērs.
Profesors uzsvēra, ka būtu nepieciešams mainīt sociālā tīkla «Facebook» biznesa modeli, citādi veidojoties aplams aplis. «Ar to es domāju, ka «Facebook» pelna vairāk naudas ar viltus ziņām nekā ar patiesību. Šis ir iemesls, kādēļ sociālais tīkls nevēlas iedziļināties pašregulācijā. Tāpēc ir jāiesaistās, piemēram, Eiropas Savienībai (ES),» teica eksperts, piebilstot, ka arī mediju dzīvotspēja ir atkarīga no to uzticamības.
Viņš skaidroja, - ja medijs izplatītu vienu viltus ziņu, cilvēki skatītos aizdomīgi, taču, visticamāk, mediju turpinātu patērēt, taču, ja tas notiktu vairākkārt, uzticamība medijam kļūtu ļoti zema un patērētāji domātu, ka mediju vairs nav vērts patērēt. Eksperts arī piebilda, ka jaunā viltus ziņu ekosistēmā atsevišķas valstis un varas, piemēram, Krievija, lieliski apzinās, kā šo situāciju izmantot savu ģeopolitisko interešu labā, lai destabilizētu, piemēram, notikušās Francijas prezidenta vēlēšanas.
«Svarīgi domāt par to, kā regulēt šo viltus ziņu ekosistēmu. ES ir veikusi lielu spiedienu uz «Facebook», lai mainītu domāšanu un tiktu ieviesta pašregulācija. Savukārt Francijā notiek debates par likumprojektu, kas skar viltus ziņas, līdzīgi kā Vācijā. Svarīgi, lai valstis rada citu informācijas klimatu, jo šobrīd tas ir pilns ar dezinformāciju un manipulācijām. Jaunajā klimatā viltus ziņu veidotājiem un izplatītājiem jāliek saprast, ka nav tik vienkārši un likumīgi veikt manipulācijas ar informāciju,» norādīja Mersjērs.
Pēc viņa domām, ar viltus ziņām jācīnās gan ES, gan katrai valstij atsevišķi, taču viņš nespēja atbildēt, vai kādu atsevišķu likumu ieviešana valstīs vienmēr būtu īstais risinājums. «Ir grūti noteikt skaidru risinājumu, lai cīnītos ar viltus ziņām un to ietekmi uz vēlēšanām. Tomēr valstīm šo maldu izplatītājiem jāliek noprast, ka viņi nesasniegs mērķi,» teica profesors, norādot, ka ES jāspēj radīt tādas attiecības ar sociālo mediju īpašniekiem, lai tie kļūtu atbildīgāki un apzinīgāki savā darbībā.
Viltus ziņu izplatīšanā līdzatbildīgi ir visi, skaidroja Mersjērs, norādot, ka visi reizēm ir vāji, nekritiski un pārāk emocionāli, piemēram, tematos, kas saistīti ar terorismu, un cilvēki dalās ar informāciju īsti nezinot vai tā ir patiesa. Pēc eksperta domām, katrā valstī jau no pirmās klases bērni būtu jāmāca, kā patērēt sociālos medijus un jāmāca, kā atsķirt viltus ziņas no uzticamas informācijas. Viņaprāt, cīņā ar viltus ziņām sociālajos medijos jāiesaistās visiem - skolotājiem, pilsoņiem, žurnālistiem, ekspertiem un arī atbildīgajām amatpersonām.
«Jāmāca veids, kā izmantot kritisko domāšanu, pārbaudīt faktus, kā arī jāliek saprast, ka informācijas izplatītāju skaits nespēlē lielu lomu tās ticamībā. Ar to es domāju, ka cilvēki mēdz dalīties ar kādu informāciju tikai tādēļ, ka ar to iepriekš dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Šādos gadījumos cilvēkam rodas pārliecība, ka informācijai vajadzētu būt ticamai, ja ar to dalījies tik liels cilvēku skaits, taču ir maldīgi tā domāt,» uzsvēra universitātes profesors.