Svētdiena, 15. jūlijā Vārda dienas: Estere Hermīne Liepa
Foto: Reuters/Scanpix

Dialoga uzturēšana starp Rietumiem un Krieviju ir būtiska, un tam jābūt balstītam savstarpējā izpratnē, piektdien notikušajā Latvijas Ārpolitikas institūta organizētajā publiskajā diskusijā par NATO izaicinājumiem šogad norādīja klātesošie eksperti.

Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš skaidroja, ka NATO un Baltijas valstis vēlas labas attiecības ar Krieviju, jo Krievija ir kaimiņš, taču tikai tāpēc vien Rietumiem nebūtu jāpieņem viss, ko attiecīgais kaimiņš dara. Viņš arī norādīja, ka militāra drauda esamība no Krievijas puses, visticamāk, nepastāv, taču drošības situācija reģionā ir mainījusies.

«Esmu pārliecināts, ka pirmais, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins domā, no rīta pamostoties savā gultā, nav par to, kā iekarot Baltijas valstis. Tomēr, ja Krievijai ir ievērojamas militāras spējas, tad spriedze šajā jautājumā pastāv,» teica Kažociņš.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka būtiski stiprināt patlaban piekopto NATO atturēšanas politiku, vēršot uzmanību, ka Baltijas valstīm ar Kaļiņingradu, Krieviju un Baltkrieviju ir kopumā aptuveni 1500 kilometru gara sauszemes robeža, savukārt ar NATO valstīm tām ir vien nedaudz vairāk nekā 100 kilometru gara robeža.

Valsts prezidenta padomnieks arī sacīja, ka vēl pirms dažiem gadiem konflikta gadījumā palīdzība Baltijas valstīm no Rietumu puses būtu bijusi lēna, taču tagad situācija ir mainījusies. Rietumos tagad esot lielāka izpratne par Krievijas draudiem, tādēļ tas mainot arī jebkura potenciālā uzbrucēja domāšanu.

Savukārt Vankūveras Universitātes profesors Aleksandrs Moens vērsa uzmanību, ka Ziemeļamerikas pusē pamazām pieaug plaisa starp ASV politiskajiem apgalvojumiem un reālo ASV rīcību tās ārpolitikā. «Atšķirība starp šīm divām lietām ir ļoti liela, un tā tikai pieaug. Tas ir jāņem vērā, jo tas apdraud NATO vienotību, padarot aliansi ievainojamāku,» teica profesors.

Viņaprāt, Krievijā autoritārs valdīšanas veids cilvēkiem nav saistošs, un īstenotās demonstrācijas ir galvenais apdraudējums pastāvošajai Krievijas varai. Moens skaidroja, ka Krieviju apdraud nevis NATO, bet gan politisks drauds.

Tikmēr Polijas prezidenta ārpolitikas padomnieks Boguslavs Vinids klātesošajiem norādīja, ka vēl pirms nepilniem desmit gadiem cilvēki dzīvoja pilnīgi citādā pasaulē, taču tagad drošības situācija ir mainījusies. Arī viņš uzsvēra, ka dialogs ar Krieviju ir svarīgs, bet tam jābūt balstītam noteikumos. «NATO ir gatava dalīties ar informāciju, bet tas pats tiek sagaidīts arī no Krievijas, piemēram, militāro mācību «Zapad» kontekstā,» teica Vinids.

Komentējot Polijas vēlmi par pastāvīgu ASV militāro klātbūtni Polijā, viņš sacīja, ka svarīgi saprast, ko nozīmē pastāvīga militāra klātbūtne, jo būtībā Polijā jau atrodas ASV spēki rotācijas kārtībā. Viņš skaidroja, ka ASV pastāvīgās klātbūtnes jautājums Polijā būs atkarīgs arī no jūlijā gaidāmā NATO samita, kurā notiks diskusijas starp dažādām amatpersonām. «Mēs uz to raugāmies kā uz vēl notiekošu procesu un skatīsimies, kā šajā jautājumā mums veiksies,» piebilda padomnieks.

© TVNET. Visas tiesības paturētas