Revolūcija zinātnes finansēšanā nav iespējama, tāpēc jārunā par pakāpenisku līdzekļu palielināšanu, šodien IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšanā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Revolūcija zinātnes finansēšanā nav iespējama
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kučinskis uzsvēra, ka reizēm politiķu un zinātnieku attiecības mēdz būt gana sarežģītas, kas neesot tikai Latvijā sastopams fenomens, taču tas neatbrīvo politiķus no pienākuma piedalīties zinātnes politikas un tās finansēšanas modeļu izstrādē.
Iezīmējot savu subjektīvo redzējumu par Latvijas valsts un zinātnes mijiedarbību, politiķis norādīja, ka viena no problēmām, par kuru tiek runāts gadiem ilgi, ir nepietiekamais zinātnes finansējums, kurš ir paredzēts valsts budžetā.
«Būsim godīgi, Latvijas ekonomiskā attīstība ļauj runāt par pakāpenisku un nepārtrauktu zinātnei atvēlēto finanšu līdzekļu palielināšanu, bet revolūcija viena vai divu gadu laikā nav iespējama. Valdības kuluāros reizēm izskan doma pasludināt zinātni par nākamo gadu valdības darba prioritāti. Ja tas notiek, tad tā ir jāpiepilda ar saturu, kura pamatā nevar būt tikai naudas jautājums,» sacīja Kučinskis.
Premjerministrs pauda, ka esošā zinātnes politika paredz aizvien lielāku Latvijas integrāciju globālajās zinātnes struktūrās, jo tas ir optimālais veids, kā zinātnieki un uzņēmēj var izmantot visus mūsu intelektuālos resursus zinātnes un valsts tautsaimniecības attīstībā.
Latvijas budžets patlaban liedz mums iespēju pilnvērtīgi attīstīt daudzu zinātnes nozaru infrastruktūru un eksperimentālo bāzi, tāpēc ir jāsadarbojas ar partneriem ārzemēs, mudināja Kučinskis, piebilstot, ka Latvija ar saviem līdzmaksājumiem ir gatava piedalīties.
Viņš uzsvēra, ka zinātniekiem noteikti ir jāmeklē sadarbības partneri privātajā un valsts sektorā, jo tas varētu būt gan papildu finansējums, gan jaunu projektu tapšanas platforma. «Tas attiecas uz inženierzinātnēm, ķīmiju, farmāciju, bioloģiju, medicīnu un daudzām citām zinātnes nozarēm. Domāju, ka šāda simbioze varētu būt labs arguments, lai pretendētu arī uz valsts budžeta līdzekļiem,» teica valdības vadītājs.
Runājot par zinātni kā valdības politikas prioritāti, noteikti ir jārunā par valsts finansējuma piešķiršanas kritērijiem, teica politiķis, piekodinot, ka tiem ir jābūt caurspīdīgiem un saprotamiem.
Viena no mūsu valdības deklarācijas sadaļām saucas «Valsts drošība un nacionālā identitāte», kurā tiek runāts par aizsardzības spēku stiprināšanu, par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, bet tajā noteikti savu pienesumu var dot arī sociālo un humanitāro zinātņu pārstāvji, norādīja Kučinskis.
«Pēdējo pāris gadu notikumi pasaulē atklāj, ka jaunās komunikāciju tehnoloģijas un sociālie tīkli ir kļuvuši par efektīvu manipulācijas instrumentu gan indivīda, gan dažādu sociālo grupu līmenī. Šie instrumenti degradē ziņu nozīmību, veido īstas un fiktīvas ekstrēmu uzskatu grupas, kuras ir grūti pamanāmas, jo tās nekur nereģistrējas un manifestējas tikai savstarpējā saziņā. Par to mūs brīdina drošības iestādes, mūsu ārzemju partneri, bet man ir bažas, ka pietrūkst analītiska skata uz norisēm Latvijas sabiedrībā un šo trūkumu varētu aizpildīt zinātnieki, kuri pārstāv sociālās un humanitārās zinātnes,» uzskata Kučinskis.
Kā ziņots, no šodienas līdz 20.jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Pasaules latviešu zinātnieku kongresu pulcēsies vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 pasaules valstīm, lai dotu savu ieguldījumu valsts un sabiedrības attīstībai nozīmīgos jautājumos.