Svarīgi ir izvairīties no pārpratumiem, īstenojot Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas principus, bet Latvijā iepriekš ir bijusi tendence ES likumdošanu īstenot par 150%, portāla «Es&ES» rīkotajā diskusijā sacīja eiroparlamentārietis Artis Pabriks.
«Mums parasti ir bijusi tendence, jau sākot ar 2004.gadu, ES likumdošanu īstenot par 150%, ar papildu birokrātisku uzsvaru un pēc tam vainot Briseli. Un no tā ir jāizvairās,» teica politiķis.
Arī tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka diskusijas Saeimas komisijas sēdēs liecināja, ka līdz galam nebijām sapratuši, cik ļoti gribām pastiprināt regulas prasības Latvijā.
Tiesībsargs arī kritizēja valdību, Tieslietu ministriju (TM) par nepietiekamu sabiedrības informēšanu par jauno datu aizsardzības regulu. Viņš arī pauda bažas, ka valsts institūcijas pašas nav gatavas uzreiz ieviest regulas prasības, kas nav labs signāls sabiedrībai.
Tikmēr TM Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja, ka Latvijā arī līdz šim bija spēkā Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas noteica pamatprincipus datu apstrādei. Viņa nepiekrita, ka jaunā regula būtu uzskata par revolūciju šajā jomā. Tiesībsargs gan oponēja šim viedoklim, uzsverot, ka šāda retorika ir vērsta uz sabiedrības iemidzināšanu.
Eksperti diskusijā apspriež plašāk arī ieguvumus no jaunās regulas, tās piemērošanu, kā arī plānotajiem pasākumiem sabiedrības informēšanai.
Noslēdzoties parlamenta sesijai, 21.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Personas datu apstrādes likumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajiem principiem. Latvija esot devītā ES dalībvalsts, kas pieņēmusi šādu likumu. Savukārt Lietuvas Seimā un Igaunijas Rīgikogu ar Regulu saistīto likumu paredzēts pieņemt līdz vasaras beigām.
