Aptauja: Vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Eugene Odinokov / Sputnik

Latvijā vidusskolēni formālajai izglītībai piešķir mazāku nozīmi nekā viņu vecāki, pavēstīja «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Viņa informēja, ka, lūkojoties nākotnē un domājot par bērnu profesionālo izaugsmi, 61% jauniešu vecāku sagaida, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas bērns turpinās izglītošanos kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, bet 19% vēlētos, lai viņu atvases studē ārvalstu augstskolā. Tajā pašā laikā 8% vecāku vēlētos, lai bērns nesteidzas ar studiju sākšanu, tā vietā veltot laiku sava īstā aicinājuma meklējumiem, bet 6% vecāki gribētu bērnu redzēt drīzāk sākam darba gaitas.

Vienlaikus stingru apņēmību studiju sākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauduši 54% vidusskolēnu, kamēr 33% vēl šaubās.

Kropa atzīmēja, ka, jaunietim pieņemot lēmumu pēc vidusskolas iepauzēt ar mācību turpināšanu, tas drīzāk saskartos ar vecāku noraidījumu (44%) nekā atbalstu (33%). Lielākā pretestība sagaidāma no vecākiem vecumā virs 55 gadiem, kas mīt kādā no lielajām Latvijas reģionālajām pilsētām, ar augstiem ienākumiem (virs 1000 eiro).

Viņa norādīja, ka šādi uzskati tieši izriet no vecāku priekšstata par to, kādi ir galvenie priekšnoteikumi labi apmaksāta darba iegūšanai - visbiežāk vidusskolēnu vecāki ir pārliecināti, ka labi apmaksātu darbu nav iespējams atrast, iepriekš neiegūstot labu izglītību. Tam, ka laba darba iegūšana ir atkarīga no indivīda personības īpašībām, piekrituši 26%, bet 20% pauduši nostāju, ka priekšnosacījums veiksmei darba tirgū ir meklējams cilvēka profesionālajās prasmēs.

Tajā pašā laikā jauniešu domas šajā ziņā atšķiras no vecāku uzskatiem - par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām izvirza personības īpašības. Savukārt labai izglītībai jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi - to par būtisku uzskata vien piektdaļa.

«Joprojām ļoti liela atbildības daļa par savu nākotnes karjeru jāuzņemas pašam lēmuma pieņēmējam. Jau šobrīd aizvien biežāk tiek piesaukta tehnoloģiju attīstība un robotizācija, liekot apzināties, ka daļa no esošajām darba vietām ir apdraudētas. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs jāmaina kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā. Ir svarīgi, lai studiju virziena izvēlē jaunieši būtu soli priekšā tehnoloģijām un pievērstu vairāk uzmanības tam, kas robotiem un algoritmiem tik labi nepadodas. Lai saglabātu spēju pielāgoties mainīgajā darba tirgū, aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz personības kompetencēm, kas būs noderīgas kā šodien, tā arī pēc vairākiem gadiem, piemēram, saskarsmes prasmes, empātija, tehnoloģiskā kompetence, spēja strādāt nenoteiktības apstākļos un gatavība pārmaiņām. Personības attīstība tikpat labi nozīmē arī to, ka pēc vidusskolas pabeigšanas uzreiz neseko studijas augstskolā. Tomēr jāatzīst, ka būtiska ir šīs pauzes lietderīga pavadīšana. Savā ziņā tas jau ir zināms atbildības un personības brieduma tests, vai starplaiks līdz īsto studiju atrašanai būs pavadīts jēgpilni,» teica Kropa.

Aptauja veikta sadarbībā ar «Snapshots» 2018.gada jūnijā, aptaujājot vairāk kā 500 vecāku, kuriem ir 15-19 gadus veci bērni, un 2017.gada maijā, aptaujājot 500 skolēnu vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.

Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu