Vēl samērā nesen Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pārstāvētā partija «KPV LV» bija atrodama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, taču pašlaik viņa pārstāvētais politiskais spēks tajā nav atrodams.
Tāpat dienesta sarakstā šā gada sākuma bija arī Liepājas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija, kas pašlaik sarakstā vairs nav atrodama.
Kaimiņš savulaik skaidroja, ka «KPV LV ir viens darbinieks, kurš tur strādā. Un tas ir grāmatvedis. To pieprasa likums. Mēs to pildām. Grāmatvedim mēnesī politiskā partija KPV LV tērē līdz 100€, kurus iemaksā mūsu biedri. Viņa uzdevums ir apkopot ziedojumus, lai ik pēc 10 dienām tos parakstītus iesniegtu KNAB. Un mēs katru mēnesi būsim šajā VID sarakstā.»
Lai arī Kaimiņš savulaik teica, ka partija katru mēnesi būšot VID sarakstā, pašlaik tā tur vairs nav atrodama.
Tas gan nenozīmē, ka, tuvojoties vēlēšanām, «KPV LV» sākusi maksāt vairāk nekā minimālo algu. Izkļūt no saraksta iespējams, samazinot slodzi, tādā veidā palielinot likmi par stundu.
Ziņots, ka VID katru mēnesi publicē sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.
VID skaidro, ka, šī informācija ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Aprēķinot uzņēmuma darbinieku vidējo algu, tiek ņemts vērā darba devēju ziņojumos norādīto darbinieku nostrādāto stundu skaits. Darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi.
Saskaņā ar «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2016.» otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu Latvijā 2016.gadā joprojām veido «aplokšņu algas» (40,2%), tas ir, algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.
