Rinkēvičs NATO samitā paredz asas diskusijas par aizsardzības budžetiem (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša / LETA

Briselē 11. un 12.jūlijā plānotajā NATO samitā būs vairāki jautājumi, par kuriem būs diezgan asas diskusijas, it sevišķi jautājumos par NATO modernizāciju un organizācijas dalībvalstu atvēlētajiem finansējumiem aizsardzībai, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Rinkēvičs sacīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps samitā nepārprotami sniegs paziņojumu par NATO dalībvalstu nepietiekamo finansējuma atvēlēšanu aizsardzībai, jo ir atsevišķas valstis, kuras aizsardzībai arvien neatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nepildot organizācijas noteiktās saistības.

«Latvija šajā jautājumā ar ASV ir solidāra, lai gan paši tikai nesen palielinājām aizsardzības budžetu, tādējādi panākot, ka minētie divi procenti tiek atvēlēti,» piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka NATO samitā jūlijā galvenā uzmanība tiks pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzrunājot NATO Parlamentāro asambleju Varšavā, norādīja, ka samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Briselē, tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei.

Stoltenbergs sagaida, ka NATO dalībvalstu līderi samitā pieņems lēmumu uzlabot spēku kaujas gatavību un mobilitāti.

Viņš norādīja, ka draudu atturēšana un aizsardzība nav atkarīga tikai no spēkiem, ko NATO ir izvietojusi, bet arī no spējas nepieciešamības gadījumā ātri pārvietot šo spēkus.

2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Šo grupu ietvaros Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietoti aptuveni 4000 karavīru no citām NATO dalībvalstīm.

Stoltenbergs arī norādīja, ka sagaida no NATO dalībvalstu līderiem, ka tie atkārtoti apliecinās duālo pieeju Krievijai, apvienojot draudu atturēšanu un aizsardzību ar politisko dialogu.

«Pat ja mēs neticam labākām attiecībām ar Krieviju nākotnē, mums ir jākārto attiecības ar Krieviju,» viņš piebilda.

NATO samits notiks laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu