Mazākumtautību skolu reforma ir Latvijas iekšējais jautājums, intervijā laikrakstam «Segodna» uzsvēris Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs, liekot noprast, ka Krievija nemēģināšot iejaukties šī jautājuma risināšanā.
Lukjanovs: Mazākumtautību skolu reforma ir Latvijas iekšējais jautājums (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas gan nav traucējis vēstniekam šai reformai veltīt daudz kritisku vārdu. Viņš arī atzinis, ka Krievija domājot, kādus soļus spert līdz ar latviešu valodas nostiprināšanu mazākumtautību skolās, piemēram, Krievija apsverot savu skolu izveidi Latvijā, kas varētu tikt veidotas pie vēstniecības un konsulātiem, «tad būsim brīvi no vietējās metodoloģijas un visu lems mūsu [Krievijas] Izglītības ministrija». «Ja darām, tad jādara nopietni,» izteicies Lukjanovs un uzsvēris, ka pagaidām sīkākas ziņas par ieceri sniegt nevarot.
Pēc Lukjanova vārdiem, savā ziņā varot piekrist protestos dzirdētajiem saukļiem, ka minētā reforma esot vērtējama kā diskriminācija un piespiedu asimilācija, nevis integrācija. «Latvijas PSR laikos mēs nekad latviešu neasimilējām,» apgalvojis Lukjanovs, «jā, bija gana daudz jaukto laulību. Bet valstiska uzstādījuma asimilēt nekad nebija.»
Lukjanovs paudis pārliecību, ka reforma, kas paredz mazākumtautību vidusskolās pakāpeniski pāriet uz mācībām latviešu valodā, jebkurā gadījumā izgāzīšoties. Pirmkārt, tas notikšot tādēļ, ka reforma esot priekšvēlēšanu aģitācija, bet pēc Saeimas vēlēšanām atbildīgajos posteņos jau varētu būt citi cilvēki. Turklāt reformu pieņēma politiķi, bet īstenošot citi cilvēki - valsts un pašvaldību ierēdņi.
Otrs iemesls, kāpēc reforma izgāzīšoties, esot tas, ka neesot skolotāju, kas to varētu ieviest, proti, lai reformu ieviestu, esot nepieciešams, lai krievvalodīgajās skolās skolotāji latviešu valodu zinātu kā savu dzimto, taču panākt to esot maz ticams, jo daudzi skolotāji esot pensijas vai pirmspensijas vecumā.
Lukjanovs izteicies, ka reformas mērķis varētu būt nevis iemācīt krievvalodīgajiem latviešu valodu, bet gan «ierādīt vietu». Tāpat esot iespējams, ka reformas mērķis esot radīt apstākļus, lai krievvalodīgie sāktu domāt kategorijā «čemodāns - stacija - Krievija». Lukjanovs arī domā, ka reformas rezultāti vērsīšoties pret pašiem tās autoriem, jo tās rezultātā krievvalodīgie kļūšot par 30% Latvijas sabiedrības izglītotākās daļas, aktīvāk iekļaujoties valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.
Lukjanovs reformas aizmetņus meklējis, pēc paša vārdiem, latviešu traģēdijā - «tā ir tauta, kas gadsimtiem bijusi kalpu tauta paši savā dzimtenē». Tas liekot uz apkārtējo vidi skatīties ar bažām.
«Esmu pārliecināts par vienu. Pat sliktākajos Trešā reiha laikos, kad tika veidotas skolas un veikti necilvēcīgi pētījumi, kad tika domāts par jaunas rases izveidi, šie laiki pierādīja - tā nav taisnība. Pasaule ir dažāda, tā ir dinamiska un polifoniska,» sacījis Lukjanovs.