Ko darīt, ja iespēris zibens? (97)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Latvijā nav statistikas, cik cilvēkiem ticis zibens spēriens, taču šādi gadījumi ir. Pēc negaisa 15.maijā Liepājas slimnīcā tika ievietota meitene, kurai cauri izskrēja zibens – viņa runāja pa mobilo tālruni, kurš bija pieslēgts pie tīkla, lai uzlādētu akumulatoru. Pa ausi iekšā, pa mazo pirkstiņu ārā, prom zemē. Pavadījusi dienu slimnīcā, viņa devās mājās.

Kata­strofu medicīnas centra ārste Ruta Jakušonoka atceras gadījumu, kad zibens iespēris kādam vīrietim, kad viņš nācis ārā no jūras. Klaja vieta, ūdens un plata zelta ķēde ap kaklu. Zibens spēris pa ķēdi. Vīrietis izdzīvojis, taču apdeguma rēta palikusi.

Zemē rakt nevajag

Ja cilvēks pēc zibens spēriena ir bezsamaņā, jāsāk atdzīvināšana, un šajā gadījumā ir lielas izdzīvošanas izredzes, spriež R.Jakušonoka. Protams, jāizsauc "ātrie", bet vēlams uzreiz atbrīvot apģērbu, atvieglot elpošanu un sākt sirds masāžu, elpināšanu. "Visi šoferi to reiz ir apguvuši. Vajadzētu to arī atkārtot kursos ik pēc pieciem gadiem. Likums to neprasa, bet reālai dzīvības glābšanai tas nāktu par labu," atzīst ārste. Zibens skartos nav nepieciešams rakt zemē, lai gan tāds mīts – ierakt zemē līdz kaklam – joprojām šur tur esot dzirdams. Sirds masāžu vajadzētu veikt, līdz atbrauc "ātrie" – kaut vai stundu.

Ja cilvēks nav bezsamaņā, tāpat vēlams doties uz slimnīcu, lai mediķi varētu pārliecināties, ka trauma nav atstājusi kādas nopietnas sekas. Cilvēks var būt apjucis, "saguris", viņam var būt jušanas traucējumi – it kā notirpusi roka, ķermeņa puse, iespējams, uz laiku palikusi nejutīga. Cietušo nevajadzētu atstāt vienu.

Metāls, ūdens, akmens, uguns

Klasiskais padoms nestāvēt negaisa laikā zem kokiem pasargās arī no zibens – ja tas iespers kokā, strāvas trieciens var "pārlēkt" uz cilvēku. Koks traumas var radīt arī pastarpināti – krītot vai sasprāgstot šķēpelēs.

Pērkona laikā nevajag iet peldēties un vispār labāk izvairīties no ūdeņiem, nav ko stāvēt pie lieliem akmeņiem un ugunskura vietas, uzskaita R.Jakušonoka. Par akmeņiem viņa teic – neesmu fiziķe, nezinu, kas tur nostrādā, bet arī tie mēdzot pievilkt zibeni. Tāpat labāk izslēgt un nelietot elektroierīces – televizoru, radio. Jautāta par datoru, ārste brīdi pārdomā un atbild: "Drošības labad var taču izslēgt arī datoru." Ja ne paša, datora "veselības" labad.

Stihijas sasaucas, un zibens mājās var ierasties caur dušu, ūdenskrānu. Lodveida zibeni mājās var ievest caurvējš. Pērkona laikā cilvēkam tomēr jābūt prātīgākam un jāmāk atrast piemērotu vietu – neizaicināt dabas spēkus ar nez kādām tehnoloģijām, nerēgoties pie atvērtiem logiem vai klajā laukā.

Lieki neriskēt

Zibens spēriens pēc būtības ir elektrotrauma. Citos elektrotraumas gadījumos pirmais ir pārtraukt elektrības plūsmu, dabūt prom no vadiem u.tml. Ja cietušais ir pie augstsprieguma līnijas, tuvoties ir bīstami. Palīdzību var sniegt tikai tad, kad ir sazvanīts glābšanas dienests, kas sazināsies ar "Latvenergo" un pārtrauks strāvas padevi līnijā. Pašam iet klāt, mēģināt vadu dabūt prom kaut vai ar koku, kas nevada elektrību, augstsprieguma gadījumā būtu pašnāvība, vērtē R.Jakušonoka.

Komentāri (97)CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu