Beidzamo trīsdesmit gadu laikā Eiropā retāk veidojusies migla un dūmaka, un tas veicinājis strauju reģionālo klimata sasilšanu, jo migla atstaro uz Zemes nonākošos saules starus un neļauj tai tik ātri sasilt, noskaidrojuši zinātnieki.
Klimata sasilšanu skaidro ar retākām miglainām dienām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikā no 1978. līdz 2006. gadam temperatūra vairākos Eiropas reģionos cēlusies straujāk nekā vidēji pasaulē — īpaši tas attiecas uz Eiropas ziemeļiem, vidieni un austrumdaļu.
Pētnieki lēš, ka miglas un dūmakas samazināšanās šai laikā vidēji Eiropā sekmējusi sasilšanu par aptuveni 20%, bet Austrumeiropā — pat par 50%.
Zinātnieku grupa Francijas Atomenerģētikas komisijas eksperta Robēra Votāra vadībā apkopojusi datus no 342 meteoroloģisko novērojumu stacijām visā Eiropā un secinājusi, ka šajos gados tādu dienu skaits, kurās redzamība bijusi mazāka par diviem kilometriem, sarucis uz pusi.
Tas lielā mērā skaidrojams ar sēra dioksīda piesārņojuma līmeņa samazināšanos atmosfērā. Sēra dioksīds ir akmeņogļu un naftas produktu sadegšanas blakusprodukts, kas tālāku ķīmisko reakciju gaitā sekmē skābo lietu veidošanos atmosfērā, kaitējot mežiem un ūdeņiem.
Temperatūras celšanās bijusi īpaši manāma Austrumeiropā, kur pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma tika slēgti neskaitāmi uzņēmumi, kas radīja šādu piesārņojumu. Taču šis process faktiski beidzies, un tas liek domāt, ka turpmākajos gados miglas veidošanās virs Eiropas vairs nesamazināsies un sasilšanas tendences nebūs tik jūtamas, ziņu aģentūrai AFP sacījis Votārs.