Recesijas dēļ Baltijas valstīs var pieaugt saslimstība ar tuberkulozi, un īpaši apdraudēta šajā ziņā ir Latvija, brīdinājuši britu zinātnieki.
Zinātnieki: Latvijā recesijas dēļ var pieaugt saslimstība ar tuberkulozi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izanalizējot recesijas ietekmi uz tuberkulozes gadījumu skaitu deviņdesmito gadu sākumā, pēc Padomju Savienības sabrukuma, speciālisti norādījuši uz ciešu saistību starp ekonomikas lejupslīdi un saslimstības pieaugumu, un viņu pētījumi liek domāt, ka līdzīga tendence iespējama arī tagad.
«Vienkārši runājot, šobrīd sabiedrības veselības aprūpei ir daudz mazāk naudas,» sacījis pētījuma vadītājs, Oksfordas universitātes zinātnieks Nimalans Arinaminpati.
Tuberkulozi, tāpat kā AIDS un malāriju, uzskata par vienu no galvenajām slimībām, kas lielā mērā saistītas ar trūkumu.
Balstoties uz ekonomikas rādītājiem un tuberkulozes statistiku, zinātnieki izveidojuši modeļus, kas liek domāt, ka tuvāko gadu laikā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pieaugs saslimstība ar tuberkulozi. Lēsts, ka Latvijā tā var sasniegt 200 saslimšanas gadījumus, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 130 un 75 gadījumus.
«Tuberkulozes slimnieku skaita pieaugums kādā reģionā liek raizēties arī kaimiņvalstīm, bet mūsdienās, kad cilvēki daudz ceļo, - pat tālākām zemēm,» atzinis Arinaminpati.
2008.gadā pasaulē no tuberkulozes miruši 1,8 miljoni cilvēku - gandrīz 5000 cilvēki dienā.
Tuberkulozi var ārstēt ar antibiotikām, bet, lai šī ārstēšana būtu sekmīga, zāles jālieto ļoti regulāri daudzu mēnešu garumā, taču, samazinot valsts finansējumu veselības aprūpei, sarūk arī pieejamo medikamentu daudzums.
Cilvēki nereti zāles lieto neregulāri, tāpēc attīstās multirezistentā tuberkuloze (MDR-TB) - slimības forma, kas spēj pretoties medikamentiem.
Arinaminpati un viņa kolēģis, Pasaules Veselības organizācijas HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas nodaļas pētnieks Kristofers Dajs, izanalizējuši PVO apkopoto informāciju par tuberkulozes saslimstību un mirstību 15 Centrālās un Austrumeiropas valstīs laika posmā no 1980. līdz 2009.gadam, kā arī Pasaules Bankas datus par šo valstu iekšzemes kopproduktu (IKP).
Viņi konstatējuši saistību starp ekonomikas ražīguma samazināšanos recesijas laikā un pieaugošo saslimstību ar tuberkulozi un šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaitu.
Pētnieku atzinumi publicēti starptautiskajā zinātniskajā izdevumā «Journal of the Royal Society Interface».
«Ja tuberkulozes epidemioloģijas un kontroles saistība ar ekonomisko situāciju 2009.gadā ir tāda pati kā 1991.gadā, tad Baltijas valstīs un īpaši Latvijā var pieaugt saslimstība ar šo slimību un mirstība no tās,» viņi norādījuši.
LETA jau ziņoja, ka Latvijā pagājušajā gadā ar tuberkulozi pirmo reizi saslima 830 cilvēki jeb reģistrēti 36,6 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. No tuberkulozes pagājušajā gadā Latvijā mira 88 cilvēki.