Pasaulē lielākais zinātniskais instruments — Lielais hadronu paātrinātājs — no jauna tiks iedarbināts septembra beigās, paziņoja Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN).
Lielais hadronu paātrinātājs tiks iedarbināts septembrī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš bija plānots, ka Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) remontdarbi tiks pabeigti pavasarī, taču CERN nolēmusi pastiprināt aizsardzības sistēmas, līdz ar to darbi ieilgs līdz rudenim.
«Pašreizējais grafiks ir labākais LHC un fiziķiem. Prognozes ir piesardzīgākas, nodrošinoties, ka visi vajadzīgie darbi LHC ir pabeigti, pirms mēs to no jauna iedarbinām. Vienlaikus tas ļaus vēl šogad sākt fizikas pētījumus,» teikts CERN paziņojumā.
Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem 10. septembrī, bet 18. septembrī tas elektroenerģijas padeves problēmu dēļ tika apturēts. 19. septembrī instruments no jauna tika iedarbināts, bet tad tunelī pamanīta liela hēlija noplūde un paātrinātājs atkal apturēts.
Problēmas skāra dzesēšanas sistēmu, kas paredzēta jaudīgajiem magnētiem, kuru uzdevums ir virzīt daļiņu kūļus pa paātrinātāja 27 kilometrus garo apļveida tuneli.
Remontdarbu veikšanai bojātais tuneļa posms bija jāsasilda līdz normālai temperatūrai, kas aizņēma aptuveni divus mēnešus. Eksperimenta veikšanai milzīgajā tunelī temperatūra pazemināta līdz mīnus 271,3 grādiem pēc Celsija skalas.
Kā norāda CERN pārstāvji, paātrinātājs joprojām ir darba sākšanas stadijā un tas ir vislielākais un vissarežģītākais instruments, kādu cilvēki jebkad uzbūvējuši, līdz ar to tehniskas problēmas ir normāla parādība.
Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.
Ar paātrinātāju veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.
Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.
Pētījumā iegūtie dati tiks nosūtīti virknei institūtu un universitāšu visā pasaulē, lai zinātnieki kopīgiem spēkiem tos izanalizētu.
Zinātnieki visā pasaulē ar nepacietību gaida datus par šīm elementārdaļiņu sadursmēm. Viena no iespējām ir, ka to dēļ radīsies matērija, apstiprinot teoriju, ka pastāv tā sauktie Higsa bozoni, kuri matērijai piešķir masu, kas iesaukti arī par Dieva daļiņām.