Pēkšņas grūti prognozējamas izmaiņas Zemes vidē ir daudz uztraucošākas nekā pakāpenisko klimata izmaiņu sekas, secinājuši ASV zinātnieki, kuri konsultē federālo valdību.
Brīdina par pēkšņām klimata izmaiņām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bezpeļņas organizācijas «National Academy of Sciences» (NAS) 200 lappušu garajā ziņojumā aplūkotas klimata sasilšanas problēmas, kas var notikt gadu, nevis gadsimtu laikā.
Dokumentā atkārtoti brīdināts, ka klimata attīstībā pastāv robežpunkti, kurus šķērsojot notiek «lielas un straujas izmaiņas». Un dažas no šīm straujajām pārmaiņām notiek jau pašreiz, norādīja pētījuma vadītājs Kolorado universitātes zinātnieks Džeimss Vaits.
Ziņojumā norādīts, ka pēkšņas izmaiņas, piemēram, ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā un sugu izsušana, jau ir sākušās un ir ļaunākas, nekā prognozēts.
Cilvēka izraisīto klimata izmaiņu dēļ tūkstošiem sugu maina savas izplatības zonas vai izzūd pavisam. Apdraudētas vairākas koraļļu sugas, svilpējzaķi, polārlāči un citi dzīvnieki.
Arī ledus segas kušana Antarktīdā ilgākā nākotnē var izrādīties bīstamāka, nekā domāts.
Tomēr zinātniekiem ir arī labās ziņas, proti, divi citi klimata draudi, kas nopietni satrauc zinātnieku prātus, neīstenosies tik pēkšķi, ļaujot cilvēkiem sagatavoties un pielāgoties.
Runa ir par sasalušā metāna kušanu un okeānu straumju palēnināšanos.
Straumju palēnināšanās varētu novest pie scenārija, kas atainots 2004.gada filmā «The Day After Tomorrow» («Diena pēc rītdienas»).
NAS pētījuma līdzautors Pensilvānijas štata universitātes zinātnieks Ričards Alijs pēkšņas klimata izmaiņas salīdzināja ar draudiem, ko rada piedzēries autovadītājs.
«To nevar paredzēt, tātad tam nevar sagatavoties. Jo ātrāk tas ir, jo mazāk to iespējam prognozēt, jo dārgāk tas izmaksā,» norādīja Alijs.
Zinātnieki atzīst, ka pēkšņu klimata izmaiņu jautājums ir šaubu pilns, un pasaule tam varētu labāk sagatavoties, novērojot tādas vietas kā Antarktīda un Grenlande. Tomēr budžeta samazināšanas un satelītu novecošanas dēļ zinātniekiem par šiem punktiem ir mazāk mērījumu nekā pirms pāris gadiem un turpmākajos gados būs vēl mazāk, norādīja Hārvarda universitātes zinātnieks Stīvens Vofsijs.