Vācijas Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūta zinātniskais kolektīvs beidz darbu pie neandertāliešu ģenētiskā koda atjaunošanas un zinātnieku aprindās sākušās diskusijas, vai nevajadzētu atkal dzīvē atgriezt šos cilvēkveidīgos radījumus.
Zinātnieki apsver domu atkal radīt neandertāliešus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Darbu vadītājs profesors Svante Paabo uzskata, ka mūsdienu zinātne un gēnu inženierija ir sasniegusi līmeni, kad ir radīti nepieciešamie apstākļi neandertālieša atdzimšanai. Pašlaik gan zinātnieku aprindās nav vienota viedokļa par vajadzību otrreizējai neandertālieša atnākšanai, kurš savulaik neizturēja konkurenci ar «homo sapiens».
Modernajam cilvēkam un neandertāliešiem ir kopīgs sencis, no kura viņi nošķīrās aptuveni pirms 300 000 gadu.
Druknie, ar zemiem uzacu lokiem apveltītie neandertālieši pirms 170 000 gadu apdzīvoja daļu Centrāleiropas, Vidusāzijas un Tuvos Austrumus, taču pirms 28 000 gadu viņu pēdas izzūd. Pēdējā zināmā neandertāliešu cilts patvēruma vieta bijusi Gibraltārā.
Kāpēc viņi izmira joprojām ir karstu debašu jautājums, jo zināmu laiku neandertālieši un modernie cilvēki pastāvēja līdzās.
Viņu izzušanu līdz šim skaidroja divas teorijas - vai nu viņus iznīcināja cita hominīdu suga, proti, «homo sapiens» vai arī jaunienācēji viņus asimilēja. Ja patiesībai tuvāka ir otrā teorija, tas nozīmē, ka mēs šodien nēsājam neandertāliešu DNS.
Pašlaik ir radusies vēl viena teorija par neandertāliešu izzušanu - kā uzskata Mičiganas štata universitātes profesore Reičela Kesterija, «homo sapiens» evolūcijas cīņā uzvarējis, pateicoties daudz plašākai un precīzākai informācija.
Kesterija savus pieņēmumus balsta uz atklājumu, ka pirms aptuveni 30 000 gadu «homo sapiens» attīstībā noticis pārsteidzošs un mūsdienu zinātnes vēl līdz galam neizprasts notikums - cilvēki sākuši dzīvot ilgāk un toreizējās ģimenēs parādījušies vectētiņi un vecmāmiņas.
Vecākā paaudze izrādījusies galvenais elements straujajā cilvēka evolūcijas lēcienā, jo cilvēki sākuši pārvaldīt daudz plašākas zināšanas, pateicoties ilgākam pieredzes uzkrāšanas laikam.
Savukārt neandertāliešu dzīves ilgums nav palielinājies, kā rezultātā evolūcijā viņi nonākuši pilnīgu zaudētāju lomā, uzskata Kesterija.